2002.gadā nolaupīja Susanas Trimarko meitu. Meitenes Marias de los Anheles Veron bērns palika bez mātes. Jau 14 gadus Marias māte cenšas atrast savu meitu. Susana pārģērbās par prostitūtām un staigāja pa bordeļiem, cenšoties atrast savu meitu Mariu: “Savas meitas meklējumos es iemācījos izšķirt mafijas ceļus, kuri ar viltu un meliem nolaupa sievietes – piedāvājot tām auklīšu darbus, modeļu darbus, kā arī citus,” – stāsta Susana.
Nolaupītās Marias meitai ir jau 18 gadi. “Bērnībā viņai atņēma māti, bet man – meitu. Nebrīvē Mariai lika nodarboties ar prostitūciju. No Tukuman provinces noziedznieki viņu sūtīja uz La Rioha provinci, bet pēc tam veda no pilsētas uz pilsētu ar valsts amatpersonu un vietējās policijas līdzdalību, lai noslēptu pēdas. Tā bija ļoti grūta un slimīga cīņa man pašai” – stāsta Susana.
Kad sievietei nolaupīja meitu, vēl neviens nerunāja par cilvēku tirdzniecību, ar to tiesas prāvas vēl necīnījās. “Tiesu izpildītāji bremzēja kratīšanas ordeņa un dokumentu izsniegšanu, kuri bija nepieciešami lietas izmeklēšanas uzsākšanai. Visu šo laiku meita atradās ieslēgta – mucā ar ūdeni, kambarī, kastē vai mājā,” – ar asarām acīs stāsta nelaimīgās meitenes māte.
Meitas meklēšanas laikā Susana redzēja tūkstošiem meiteņu, kuras tika piemānītas un piespiestas nodarboties ar prostitūciju. “Katru reizi es paliku tukšā. Paliku vietās, kur slēpa nolaupītās meitenes. Kaut arī tās vietas sauca par bāriem, tās bija pašas parastākās prieka mājas. Tur pat suteneriem bija ieroči un tos apsargāja. Miesassargi neslēpa ieročus, pat tad, kad policija rādījās” – sūdzas sieviete.
Katru reizi, apmeklējot kārtējo bordeli, Susana redzēja pārbiedētās sievietes, kurām nācās pārdzīvot biedējošas lietas. “Mēs viņas visas dabūjām laukā no turienes. Es viņām teicu, ka tā ir vienīgā iespēja aizbēgt, un viņas bēga kopā ar mani, manu vīru un specvienību. Daudzas no viņām es vedu uz savām mājām, baroju, devu viņām drēbes un pavadīju līdz prokuratūrai, kur viņās varēja iesniegt sūdzību par nolaupītājiem. Kā nekā bieži vien policija ir saistīta ar mafiju. Tieši tāpēc nekas nenotiek,” – stāsta sieviete.
2007.gadā Susana izveidoja fondu “Maria de los Anhelos” atmiņā par savu meitu. Šī fonda darbības laikā tika atbrīvotas 9558 meitenes, kuras ar spēku tika spiestas nodarboties ar prostitūciju. Pateicoties Susanai, 2008.gadā pieņēma likumu cīņā ar cilvēku tirdzniecību un nolaupīšanu. Jau ir pagājuši 14 gadi, kā Susana meklē savu meitu. 6 gadus atpakaļ nomira viņas vīrs, un viņa palika viena ar mazmeitu cīņā ar netaisnību! Vēl joprojām Susana meklē savu meitu....
Cik briesmīgi, kad cilvēks tiek pārvērsts par tirdzniecības priekšmetu!
Ja viņas meitai tagad būtu 18 gadi, tad viņu nolaupīja 4 gadu vecumā... Kas tā par bildi viņai rokās? Otras meitas bilde? Wtf
Visvairāk man patīk,ka tas ir desmit gadu sens notikums un mēs visu tikai tagad uzzinam.Žēl,ka tik laba informācija citreiz paplūst garām spokiem. 
Lord Lanselot, kas noticis? Šim raksta ir vienkārši traģiska gramatika un pareizrakstība! Brīžiem sajūta, ka autotranslate lietots 
Kratīšanas orderis ne ordenis
