Suņcilvēki arī vēlas būt sabiedrības daļa16

Kaut arī pārģērbšanās par suni sākotnēji aizgūta no erotiskajām sado-mazo spēlītēm, Toms [britu suņcilvēks, strādā par teātra inženieri, bet dažreiz atsaucas uz vārdu Spots], saka, ka tas ir kas vairāk par parastu perversiju. Toms/Spots stāsta, ka izlikšanās par dzīvnieku – ar visu auss kasīšanu, pavēderes bužināšanu, gumijas mantiņu žļambāšanu un barošanos no suņu traukiem – esot sava veida izbēgšana no dzīves, laba atslēgšanās.

 “Tu vairs neuztraucies par naudu vai ēdienu, vai darbu, ir tikai iespēja labi pavadīt laiku kopā ar kādu citu -  pašā prastākajā veidā.”

Cilvēki tieši šādu pašizpausmes veidu izvēlas dažādu iemeslu dēļ, taču kopumā zem tā slēpjas īsts vīrietis-vīriešu mīlis. Pats Toms līdz suņubūšanai nonāca pakāpeniski, atklājot, ka viņam ir nosliece uz lateksa apģērbu. Atrodot lateksa tērpu onlainā, Toms saprata, ka uz viņu raugās viņa dzīves aicinājums – uz  karstām pēdām viņš pašķīrās ar savu līgavu Reičelu un sāka dzīvot kopā ar savu “staidzinātāju” Kolinu.

“Tā bija kā pēdējā kārts, kas uzlikta pirms mājiņa sabruka,” Toms stāsta. “Tajā brīdī man uznāca panika par tēmu – kucēns bez kakla siksnas ir klaidonis, tiem nav neviena, kurš rūpētos. Sāku čatot ar Kolinu onlainā un viņš piedāvāja man savas rūpes. Ir skumji to teikt, taču manā sirdī nav mīlestības pret Kolinu – taču man ir kāds, kurš vienmēr ir man blakus, un es esmu pateicīgs un priecīgs par to.”

“Ir sajūta, ka tu vari būt jebkas – gejs, hetero, bi, trans – un tu tāpat būsi pieņemts,” Toms dalās. “Viss, ko es vēlos – lai suņcilvēku sabiedrība tiek pieņemta tādā pašā veidā. Mēs nevēlamies nomākt ļaudis vai viņu attiecības. Mēs esam tādi paši cilvēki, kā jebkurš, kurš iet pretī pa ielu…”