Mēs esam ķīlnieki.32

Fonā skanot uzmundrinošai mūzikai, ķeros pie šī rakstīšanas. Vēl man nedaudz sāp galva, bet tas ir paciešami, ja vēlies kādam pažēloties.

Propoganda.

Jā, šī ir ļoti sāpīga tēma. Patstāvīgi manu vienaudžu vidū dzirdu nicinājumu pret Putinu, Trampu. Viņi runā par lietām, kuras paši nemaz nezina. Nesen iesāku lasīt Donalda Trampa autobiogrāfiju, es jums teikšu, Hitlerija būtu sliktāks variants. Nesākšu baigi cepties par to, jo tas varētu dziļi ieilgt. Latvijā un arī Eiropā pirms ASV prezidenta vēlēšanām tika propogandēts Tramps, bet par Klintoni mediji klusēja. Tramps taču esot tas sliktais, atombmbas uz Latviju metīšot, ko tik vēl nedarīšot. Kremlis tiek nomelnots tāpat. Mūsu iemīļotās ikvakara ''panorāmas'' un kas tik vēl, jau izspēlē trešā pasaules kara scenārijus, līdz ar ko vientuļi babuļi jau iepērk tušonku un kaudzi ''Valerona''. Man pēdējais piliens bija vakardienas ''TV3 ziņas''. Sižets par to, ka Kremlis esot iesaistīts Trampa ievēlēšanā, bet bez acīmredzamiem pierādījumiem. Tika pieminēti ''pāris zinoši politiķi'', vairāk nekas, pat ne uzvārdi. Eiropa pašlaik ļoti atklāti skrien pie Amerikas, kaut gan ASV jau lielu ļaunumu mums arī ir nodarījusi.

Atgriežoties pie medijiem... skatoties TV pārraides mēs gaidam, kad beidzot beigsies garās reklāmas, mēs esam ķīlnieki. Pat filmas vidū pusi no ekrāna aizklāj 220.lv (nav reklāma, ja vien ne nomelnošana, tad gan es labprāt piekristu to darīt) jaunā akcija (fenomenāls ledusskapis bez garantijas par 5 eiro), un ik pēc 10 minūtēm 20 minūšu gara reklāma, labi labi, es viegli pārspīlēju... Turklāt, it kā ar to nebūtu gana, mēs esam spiesti skatīties vienas filmas atkārtojumu pa trīs reizēm. Jau no bērnības tiek mācīts, ka šī ir ''brīva valsts, kurā tu vari darīt ko gribi''. Es paklusēšu.

*aizgāju uz virtuvi pēc ūdens, man sāp galva*

Un maldīgais priekšstats par mūsu kaimiņtautu, krieviem. Viņi visi ir gopņiki, urļiki utt? Nezinu, kā jūs, bet es nepiekrītu. Man ir radi no krievijas, un es jums teikšu, viņi ir daudz ģimeniskāki cilvēki par mums un mūsu iemīļoto Ameriku (jau gribas šo vārdu ar mazo burtu rakstīt). Kaut vai skatoties filmas un seriālus ir jūtama atšķirība. Amerikai ir raksturīgi aifoni, modernas dizaineru lupatas un neiecietība. Krievijā cilvēki ir sirsnīgāki. Ģimene, palīdzība tuviniekiem un borščš.

Kāpēc mēs esam ķīlnieki?

Jo mēs to neredzam. Mēs uzskatām, ka spējam visu valdīt. Tikmēr pat televizors mūsmājās ar mums manipulē. Rodas arvien jauni kanāli, kas ir pārbāzti ar reklāmām, un tev taču vajag to ķīniešu telefonu, kurš pēc pusmēneša salūzīs.

Tikmēr zinātnieki veic ''ļoti nozīmīgus atklājumus'' cilvēcei. Drīz jau atkritumus uz kosmosu sūtīsim.

Mums nav kur augt. Slinkums, bezdarbība un apziņa, ka veikalā visu var nopirkt rada priekšstatu, ka šādi būs visu laiku. Amerikāniskie ievazājumi izplatās glužī kā vīruss, mēs sākam ticēt pat zombiju apokalipsei, kas ir uzradies kā mākonis virs zilām debesīm. Tas ir reāli? Nē

Tāpat kā doma, ka šis spētu ko mainīt.

Es zinu ka saņemšu nesapratni un nicinājumu.

Jums nepatiks mana gramatika

Bet tās ir manas domas.

Un ja šo samurgojumu dzēš ārā, lai būtu, es tāpat zinu, ka netikšu sadzirdēta. (hey, ho, pāāāāāāāārsteigums Grū ir meitene).

*galva pārstāja sāpēt*

*tagad sāp sirds*

Viktorija M.