Šis stāsts sākās 1936. gadā, kad britu patruļkuģa HMS Gnat komanda vēlējās tikt pie sava talismana, kas nestu viņiem veiksmi, kamēr viņi patrulētu Yangtze upē. Rezultātā komanda izvēlējas iegādāties sunenīti Judiju, kura kļuva par viņu komandas talismanu dienesta laikā, bet brīvajā laikā par medību palīgu un vienkārši labu draugu kuģa komandai.
Pienāca 1939.gads, līdz ar Otrā pasaules kara sākumu HMS Gnat tika atsaukts atpakaļ uz ostu, bet kuģa komanda kopā ar Judiju tika norīkota uz HMS Grasshopper. Šis kuģis turpmākos trīs gadus pavadīja Malaizijas tuvumā, līdz kādā nelaimīgā dienā netālu no Sumatras kuģim trāpīja torpēda, piespiežot kuģa komandu pamest to.
Par laimi, kuģa komandai un tai skaitā arī Judijai izdevās nokļūt līdz kādai neapdzīvotai salai, kuras tuvumā pēc pāris dienām parādījās ķīniešu zvejas kuģis, ar kura palīdzību nogrimušā kuģa komanda nokļuva līdz Sumatras salai un uzsāka 300 km garu ceļu līdz britu bāzei Pedangā.
Taču viņiem par nelaimi, viņiem ierodoties tur, viņus sagaidīja negaidīts pārsteigums - Britu armija jau bija atkāpusies no šīm pozīcijām un reģionu kontrolēja Japānas armija.
Rezultātā kuģa komanda tika saņemta gūstā un tika nosūtīta uz Gloergoer kara gūstekņu nometni. Bet komanda nevēlējās atstāt Judiju aiz muguras, rezultātā komandai izdevās paslēpt sunenīti tukšos rīsa maisos.
Un arī Judija nonāca kara gūstekņu nometnē, kur tā sastapu Britu gaisa spēku pilotu Franku Williams, kurš uzņemās rūpes par suni, drīz arī pārējie ieslodzīti uzskatīja Judiju par viņa suni. Nometnes sargiem neinteresēja Judija, taču reizēm viņa pievērsa sev sargu uzmanību, it sevišķi gadījumos, kad sargi iekaustīja kārtējo gūstekni un Judija metās viņus aizstāvēt. Tas tikai noveda pie tā, ka sargi izgāza savas dusmas uz viņu.
Līdz ar to Franku Williamu pārņēma bailes par Judijas drošību, jo sargi kādā reizē varētu nošaut Judiju. Bet Frankam bija ideja, viņš bija ievērojis ka nometnes komandieris, kad piedzērās, palika īpaši draudzīgs. Tā kādā reizē, kad viņš bija kārtējo reiz paņēmis vairāk uz krūts, Franks pierunāja nometnes komandieri atzīt Judiju par kara gūstekni. Lai arī tas nepasargāja Judiju no sargu iekaustīšanas, viņi neuzdrošinājās nošaut kara gūstekni.
Ar to viņu stāsts nebeidzās - kad Japāņi vēlējās gūstekņus pārvietot uz citu nometni, kuģi, kurā viņus pārveda, nogremdēja Britu zemūdene. Par laimi vairumam gūstekņu izdevās izmukt, bet par nelaimi, viņus atkal sagūstīja Japāņi. Tā Frenks kopā ar Judiju sagaidīja kara beigas kara gūstekņu nometnē. Judija bija vienīgais suns, kurš ir oficiāli saņēmis kara gūstekņa statusu Otrā pasaules kara laikā.
Es tiesam esmu parsteigts, ka japani so nenosava. Bet vismaz izdevas pardzivot kara laiku.
