Lai visiem ieviestu skaidrību, tad jāsaka vienu, ka dir$ana priekš manis ir miera un harmonijas laiks. Tas ir vienīgais mirklis, kad es varu nolīst klusumā no trokšņa un visas pilsētas kņadas. Vienīgās skaņas ir manis paša radītas, kas ir organiskas un tā smaka....man patīk teikt, ka pats jau savus sūdus nejūt. Sēžot uz poda es vienmēr mēģinu risināt Latvijai sāpigos jautājumus un rast uz tiem atbildes kā, piemēram, par politisko situāciju, bēgļu jautājumu, demogrāfisko stāvokli Latvijā, kā palielināt dzimstību. Šo pēdējo jautājumu esmu sācis risināt, tāpēc tagad parasti sēžot uz poda sēžu Tinderī un laiski tik slidini uz ekrāna pirkstu pa labi vai pa kreisi pie sevis murminot: “Jā, jā, jā, nē, noteikt nē, bļe*..., obligāti, šo visu nakti un vēl drusciņ no rīta”. Šad tad parādās bilde kā tajos video, kur pēkšņi izlec baisa seja, kas liek nobīties. Arī šajā gadījumā, ka tāda bilde parādās Tinder, tad es nobīstos un sūds aiz bailēm kā tāds glums līnis izprūk no satvēriena. Šo variantu var arī izmantot, tad kad ir aizcietējumi un nobīstoties dirsa atsprags kā tāds šampanietis vaļā nokrasojot visu brūnu, kas stāsies ceļā. Tāda bilde ir signāls, ka mans skaistais harmonijas laiks diemžēl ir beidzies.
Man nepatīk, ja mani traucē, kad ir mans miera un harmonijas laiks. Bieži publiskajās tualetēs kāds rausta rokturi un tad es parasti dusmīgi nobļauju: “Bļē*, es diršu, kas Tu kurls esi”??!!!. Ir gadījies, ka kāds parausta durvis, tad spēcīgi pa tām uzsperot nobļaujas: “Suka, loh” un ejot ārā izslēdz gaismu. Ir grūti tumsā pamanīt vai uz tualetes papīra sūda svītru ir vai nav, jāvelk bikse vai vēl jāpaberzē Lielais kanjons.
Vēl pāris mēnešus atpakaļ es klubā pie skaļās mūzikas nolēmu, ka man ir vajadzīgs mans miera un harmonijas laiks. Divas no trim kabīnītēm bija aizņemtas, uzreiz parādījās tāda kopības sajūta, kuru var nosaukt par- Kolektīvo diršanu. Viss bija labi līdz, kāds izmisīgi sāka raustīt tualetes kabīnīšu durvis. Es sadusmojos un es jau gribēju izdvest: “P*sies prom no šejienes, te Tev nebūs pa*irst”, kad viņš izmisīgi iesaucās: “Bļe*, kur, lai es tagad vemju”?! Kāds gudrinieks, kas atradās blakus, kurš noteikt sevi uzskatīja par pārgudru, jo mājās ir salasījies “Ilustrēto zinātni”, pāļa balsī iesaucās: “Vem pisuārā”!!! Bija tāds piecu sekunžu klusuma brīdis, es jau biju gatavs atgriezties pie savas harmonijas, kad pēkšņi telpu pāršalca vemšanas skaņas. Izklausījās pēc kaut kāda terodaktila, kas grib izvemt ārā visas iekšas. Kad darbības bija beigušās, tad atkal iesaucās pārgudrais: “Kā Tu tagad šo visu noskalosi”? Es biju beidzis savu procedūru. Gribēju jau atspērt durvis ar skaļu blīkšķi vaļā, kad tualetē, kāds bargi iesaucās: “Davai baksti ar pirkstu savu vēmekļus iekšā pisuārā un Tu kas blakus stāvi palīdzi viņam”. Iznākot bija patīkami redzēt divus piedzērusos studentus ar pirkstu bakstot pisuāra, lai pa mazajiem caurumtiniem dabūtu iekšā vēmekļu gabalus un to visu vaktēja kluba apsargs, kam pietrūka tikai pātagas, lai uzvetētu viņiem pa muguru.
Šodien atrodoties mājās, es beidzot varēju izbaudīt savu mieru. Sunītis sagribēja, lai izvedu viņu pastaigāties. Visapkārt klusums. Šad tad tik dzirdami sūda klunkšķi podā. Sāka man zvanīt telefons. Nepazīstams numurs. Es pacēlu. Tā bija kāda potenciālā pircēja, kas bija atsaukusies uz manu sludinājumu SS.lv un vēlējās iegādāties manu mobilo telefonu. Tā kā man veco telefonu nevajadzēja, ieliku krietni zemāku cenu, tā teikt pārdodu par simbolisku cenu. “Sveicināti,vai mobilais telefons vēl pieejams”?, viņa smalkā balstiņa jautāja. “Ir gan”, es mazliet sasmējos, jo sūdam iekrītos podā, aukstās ūdens šļakatas atsitās pret manu dibenu. “Es vēlētos iegādāties”. “’Ļoti lab...”, viņa mani pārtrauca. “Bet es nosaukšu savu cenu, es pirkšu par divreiz lētāku cenu.”Es apklusu, es biju mazliet satriekts. Kāpēc cilvēkiem vajag mani provocēt uz rupjiem vārdiem, kamēr man ir miera un harmonija slaiks. “Jūs ko teicāt”, viņa ievaicājās. Es neko neteicu, tā vienkārši bija skaņa, ko parasti izdvešu spiežot ārā brakanu sūdu. Es tieši tad kā Lāčplēsis cīnījos ar Melno bruņinieku, bet šoreiz tikai Melnais bruņinieks iekrita smirdošs Daugavā un nogrima dzelmē. “Klausies mazulīt!!! Es pieliku telefonu tuvāk dir*ai un dēmoniski nopirdos, ta ka pats Lucifers izsaukts tiktu. “Ceru, ka Tu saprati, mājienu, bet ja nē, tad ej dirst!!!”, pateicis es noliku klausuli. Es biju saniknots, ka atkal nevarēju sev atvēlēto laiku izbaudīt, kā vēlētos. Telefons ievibrējās. Paskatījos uz atnākušo ziņu: “You have a Tinder match” un pēkšņi sajutu, ka tomēr, lai gan sunīts bija izvests pastaigāties, tomēr ir vēl aizķērušies daži kucēni, kas grib izskrieties. Mans diršanas harmonijas laiks varēja atsākties. Paskatījos savu “Tinder match”. “Bļe*", tā nobijos, ka nepamanīju pa kuru laiku nodirsos.
