Veiksmīgu dienu un bez stresa... 
Tu zināji, ka stress spēj iespaidot tavas smadzenes? Protams, mēs katrs kaut ko aizmirstam, izjūtam nemieru, neveiklību un daudzus citus nepatīkamus faktorus, kas parasti ir - stresa sekas. Bet vai tu zināji, ka stresa rezultātā smadzeņu apjoms samazinās? Hormoni, kuri izdalās stresa laikā, ne tikai iespaido smadzeņu funkcijas, bet arī izmaina smadzeņu fizisko struktūru.
Kortizols - Stresa hormons - spēj samazināt un apstādināt jaunu neironu izstrādi vienā no smadzeņu daļām, ko sauc par - hipokampu. Šai daļai ir svarīga nozīme apmācībās, atmiņā un emocionālajā regulācijā. Vienkāršāk sakot, hipokamps regulē svarīgākos procesus profesionālajā darbībā un personīgajā dzīvē.
ronisks stress samazina mediālo prefrontālo garozu. Tas manāmi iespaido lēmumu pieņemšanu, koncentrēšanos un impulsīvās uzvedības kontrolēšanu. Rezultātā smadzenes nespēj tik daudz iemācīties un atcerēties, tās atrodas nemierā un depresijā.
Vēl sliktāk ir tas, ka šie stresa hormoni spēj palielināt amigdalas (mandeļveida ķermenis) apjomu, kuram ir nozīmē emocionālo saikņu glabāšanā. Tā ir sajūtu un notikumu saikne, kura glabājas ilgstošajā atmiņā, lai mēs spētu atkārtot kādus notikumus nākotnē. Kortizola līmeņa paaugstināšanās pastiprina negatīvās emocijas - bailes, nemieru, agresivitāti.
Šīs izmaiņas smadzenēs var novest pie nozīmīgām sekām mūsu komunicēšanā ar citiem cilvēkiem, apmācībās, lēmumu pieņemšanā un lielu mērķu sasniegšanai. Tas apgrūtina stresa situāciju kontrolēšanu un noved pie noslēgšanās sevī.
Par laimi, ir atrasts efektīvs līdzeklis pret šīm izmaiņām - fiziskie vingrinājumi. Tieši tie palīdzēs `pacelt` smadzenes, kuras nepakļausies stresam un palielinās to izmēru un saprašanas spēju.
Fiziskie vingrinājumi stimulē vielu atbrīvošanu ar nosaukumu `smadzeņu neirotrofiskais faktors` (BDNF), kas palīdz attīstīties veselīgiem smadzeņu audiem un kompensē negatīvās stresa sekas. Tas saglabā eksistējošos neironus dzīvus un veselus, kā arī stimulē jaunu neironu attīstīšanos. Jo vairāk tu nodarbojies, jo vairāk BDNF izdalās.
Vingrinājumi arī palīdz atbrīvot augšanas hormonu (HGH), kurš skaitās svarīgs priekš smadzeņu augšanas un šūnu attīstīšanās visā ķermenī. Trīsdesmit sekunžu skrējiens sprintā spēj seškārtīgi palielināt HGH paaugstināšanos jau pēc divām stundām.
Tev nenāksies vingrināties stundām ilgi, lai iegūtu visas šīs priekšrocības. Nesenā izmeklēšanas analīze parādīja, ka 5 minūšu fizisko vingrinājumu spēj palīdzēt paaugstināt garastāvokli un cīnīties ar stresu. Katru reizi, kad tev ir brīvs laiciņš, dari to, kas liek sirdij pukstēt straujāk un nostiprina muskuļus. Tas ir ideāls un konstruktīvs veids cīņā ar stresu un smadzeņu apjoma samazināšanos!
Kāda sieviete sajauca pretapaugļošanās tabletes ar nomierinošajām.. Tagad vinai ir 11 bērni un tas viņu itin nemaz nesatrauc. 
Dalailama esot teicis: "Ja problēma ir maza, tad par to nav vērts satraukties, bet ja problēma ir liela, tad satraukšanās nepalīdzēs to atrisināt". Tāpēc es vienkārši nestresoju, bet rīkojos, un man neder neviens no atbilžu variantiem.
Kur variants: "man nav stresa"? Vai arī, ja ir, tad ne tādā apjomā, ka ar to vajadzētu cīnīties...
Ēdu antidepresantus. citi saka ka tas kaitē manam organismam, bet mani tas nesatrauc 
Nodarbojos ar seksu lai noņemtu stresu, palīdz nomierināties izlādēties un uzlabo garīgo! 
Ja gadās kas tāds, kas nav manis paša ietekmējams/risināms - braucu... vai nu ar auto, vai ar moci - atkarīgs no laikapstākļiem - man gluži vienkārši patīk braukt, tas prasa koncentrēšanos un kopumā mani nomierina/uzlabo garīgo (nē, nekāda iztrakošanās pa ielām un sevis/citu apdraudēšana tur nav iekļauta) 
Ar stresu necīnos, sen esmu sev iestāstījusi, ka stress ir mana raksturo īpašība.
Sekss. Viens no ideālakajiem veidiem tikt pāri stressam un ideāla emociju uzlāde. Profit. 
