Tāds secinājums ir pēc aptaujas rezultātiem. Varbūt Latvijā vēl ir tālu līdz šādam scenārijam, ka nelatvietis grasītos kļūt par prezidentu, bet Igaunija ir nonākusi jau līdz tam. Neskatoties uz Martin Helme nopelto izlēcienu, kur viņš pateica, ka galvenā problēma Marina Kaljurand, ir, ka viņa ir krieviete, viņa partijas popularitāte ir tikai augusi. Tauta atšķirība no politiķiem domā savādāk. Šķiet, ka arī Latvijā viss ir kāŗtībā šajā ziņā, ja 44% no aptaujā atbildējušiem ir pateikuši nē. Vienkārši "nē". Bet par ko tas liecina?
Varētu padomāt, ka esmu baigais liberālis, kam vienalga vai Latvijas prezidents ir latvietis vai nē. Taču jautājums drīzāk būtu par to, ko mēs uzskatam par latviešiem. Ja cilvēks, kas šeit ir dzimis un audzis, bet krievs, sadomā kļūt par prezidentu, tad tas nav pieļaujams? Pat neskatoties uz visu viņa neapšaubāmo patriotismu? Un kā būtu, ja šis cilvēks būtu vietējais lietuvietis vai igaunis? Vai arī vienkāršāk pieturēties pie ierastās kārtības un nekādu diskusiju?