Bailes un apjukums māca Krievzemi. Gluži kā siseņu pūļi, no austrumiem pāri stepēm brāzās bruņotu jātnieku ordas, kas kāva ļaudis un laupīja apmetnes, un aizslaucīja savā ceļā ikvienu karaspēku, kurš iedrošinājās stāties tiem pretī. Vienīgi Novgorodas zeme paglābās no pārējo senkrievu zemju likteņa. Kāds Novgorodas hronists ar šausmām rakstīja par iebrucējiem, ka tās esot ”nezināmas ciltis”, kas runā svešā valodā.
Klejotāji, kas izveidoja impēriju.17
261
0
Tie bija mongoļi, kas ar saviem zibenīgajiem iekarojumiem izmainīja Āzijas seju un spēcīgi ietekmēja arī daudzu Eiropas valstu likteņus. Sākot ar 13. gadsimta pirmo gadu desmitu, nieka 25 gados mongoļi pakļāva lielākas teritorijas nekā romieši četros gadsimtos. Varas zenītā mongoļu valdījumi pletās no Korejas līdz Ungārijai un no Sibīrijas līdz Indijai, veidojot lielāko vienlaidu sauszemes impēriju, kāda zināma pasaules vēsturē.
Mongoļi bija klejotāju jeb nomadu cilts, izveicīgi jātnieki, kas nodarbojās ar lopkopību, tirdzniecību un medībām. Turklāt ikviens mongoļu vīrietis, bija nenogurdināms un draudīgs karotājs. Katra cilts bija nelokāmi uzticīga savam vadonim kuru dēvēja par hanu.
Pēc ilgām cīņām par varu viens no haniem, kura vārds bija Temudžins (ap 1162. g.—1227. g.), apvienoja savā virsvadībā apmēram 27 mongoļu ciltis.
1206. gadā, kad Temudžinam bija nedaudz pāri 40 gadiem, mongoļi viņu pasludināja par Čingishanu. Vārds Čingishans ir tituls, kas nozīmē ”stiprais valdnieks” vai ”augstākais valdnieks”. Viņš bija pazīstams arī ar lielhana titulu.
Lokiem bruņotās Čingishana kavalērijas uzbrukumi bija strauji un nevaldāmi, jātnieki bieži uzbruka pretiniekiem daudzās vietās uzreiz vairāku tūkstošu kilometru garā līnijā. (Kareivju skaits bija prātam neaptverams).
1218. gadā mongoļu karavāna, kuras mērķis bija tirdzniecība, ieradās šaha valsts nomalē. (mūsdienu Irānas teritorija) Taču vietējais valdnieks pavēlēja sodīt mongoļu delegāciju ar nāvi, un šis solis izraisīja notikumu ķēdi, kas noveda pie pirmā mongoļu iebrukuma musulmaņu zemēs. Turpmākos trīs gadus mongoļu pulki sistemātiski postīja un dedzināja pilsētas un laukus, masveidā nogalināja cilvēkus.
Pēc tam apmēram 20000 mongoļu karotāji savu zirgu mugurā traucās cauri Azerbaidžānas un Gruzijas teritorijai uz stepēm, kas pletās uz ziemeļiem no Kaukāza, sakaudami savā ceļā ikvienu karaspēku, kas stājās tiem pretim, ieskaitot krievu karotāju pulku, kurā bija apmēram 80 tūkstoši vīru. Mongoļu jātnieki ''aplenca'' Kaspijas jūru, pārvarēdami ap 13 tūkstošu kilometru garu ceļu. Viņi guva uzvaru pēc uzvaras un kļuva par paraugu vēlākajiem mongoļu valdniekiem, kas iebruka Austrumeiropā.
1236. gadā karagājienā uz rietumiem, uz Eiropu, devās mongoļu karaspēks, kurā, , bija apmēram 150 tūkstoši jātnieku. Vispirms viņi ielauzās bulgāru zemēs pie Volgas upes, bet pēc tam uzbruka krievu kņazistēm un pārvērta pelnos Kijevu. Mongoļi solīja pasaudzēt pilsētas, ja iedzīvotāji būs ar mieru maksāt viņiem desmito tiesu no visa, kas tiem ir. Bet krievi deva priekšroku cīņai. Mongoļi lika lietā katapultas un apbēra ienaidnieku ar akmeņiem un degošiem lādiņiem, kas bija pildīti ar viegli uzliesmojošu šķidrumu vai šaujampulveri. Ielauzušies pilsētā, iebrucēji slaktēja cilvēkus tik nežēlīgi, ka, runājot kāda vēsturnieka vārdiem, ”vaļā nepalika neviena acs, kas varētu apraudāt mirušos”.
Mongoļi postīja Poliju un Ungāriju un jau pietuvojās tagadējās Vācijas robežām. Rietumeiropa gatavojās stāties pretī stepju karotājiem, bet tik tālu mongoļi tā arī nenonāca. 1241. gada decembrī hans Ugedejs nomira. Šajā varas ''vakuumā'' saņēmuši ziņu par lielhana nāvi, mongoļu karavadoņi steidzās atpakaļ uz savu seštūkstoš kilometru tālo galvaspilsētu Karakorumu, lai ieceltu jaunu valdnieku.
Titulbilde
P.S. Neesmu cepumu diedelētājs, bet ja mans raksts raisa kaut nelielu interesi iepluso.. (Nezinu vai ir jēga taisīt šāda veida rakstus)
Tev patiks šie raksti
