Šo es izteicu skaļi, publikas priekšā, un visi manu priekšlikumu nosmēja.
Vai cilvēks = dzīvnieks?21
157
1
Vispirms es gribu sākt ar evolūciju. Visapkārt skan viedokļi par to, kā cilvēks ir attīstījies un ir dažādas hipotēzes par to. Piemēram, cilvēks uz zemes ir bijis konstants, vienmēr pastāvējis. Vai arī tas tika ienests no kosmosa. Vai , ka to radījis dievs (manā skatījumā - kaut kas neiespējams.) Un ir visnormālākā hipotēze, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķa. Tik daudzi ienīst šo Darvina teoriju un uzskata par nepareizu, lai gan pierādījumi acu priekšā. Ņemam žirafes evolūciju, laika gaitā tai pieaudzis kakls, lai tā var aizsniegt lapu koku galotnes. Ņemam kaķi - pirmais kaķis vispār bijis meža dzīvnieks, kas vairāk izskatījās pēc žurkas. Tāpat arī pirmais suns izskatījies pēc vilka, bet cilvēks veic selekciju un rada sev vēlamās šķirnes, gan suņiem, gan kaķiem. Bet, ja reiz tā mēs to ņemam, tad droši vien radīsies jautājums, kāpēc pērtiķi mūsdienās nepārvēršās par cilvēkiem? Es domāju, ka pirmkārt, balstoties uz teorijām, evolūcija ilgst ļoti daudzus miljonus gadu. Pārvēršanās nevar notikt, ne vienā dienā, ne 3 dienās, ne 50 gados. Tam ir vajadzīgi miljoni gadi. Pa šiem gadiem notiek būtiskas izmaiņas cilvēku smadzenēs, palielinās smadzeņu izmērs. Par 1 cm3 vairāk nekā 3000 gadu laikā. Cilvēks nav īsti spējīgs novērot evolūciju. Tas pats ir ar pārējiem dzīvniekiem, kuri evolūcijas laikā kļuvuši par tādiem, kādus mēs tos redzam šodien.
Arī, ja mēs ieskatītos arheoloģiskajos izrakumos, cilvēks ir maksimāli tuvu līdzīgs pērtiķim. Arī DNS cilvēkam un šimpanzei ir vairāk nekā 90% identiskas..
Lai gan kardināli mainījies ir cilvēka ārējais veidols, iekša gan mainījusies ir tikai nedaudz. Šo ''cilvēks = dzīvnieks'' es izdomāju pamatojoties, galvenokārt, uz to instinktiem. Vienīgā lieta, kas mūs atšķir no dzīvniekiem ir augstāka neirālā darbība. Cilvēks un dzīvnieks atšķirās ar pasaules uztveri, ko izraisa nervu sistēma. Tas jau ir loģiski.
Dzīvnieki vairojās, tieksme pēc seksuālām darbībām raksturīga kā cilvēkiem, tā dzīvniekiem, tas ir pašsaprotami. Citam izteiktāk, citam mazāk, bet visiem mums ir šis instinkts.
Vai tu zini kāpēc putni vai meža zvēri aizskrien prom, kad tuvojies? Jo bailes. Tie ir instinkti. Arī cilvēkam ir tādi paši.
Mums pat ir kopīga īpašība ar alu cilvēkiem - bailes no tumsas. Nē. No tumsas nav korekti..drīzāk..no tā, kas atrodās tumsā.
Tāpat arī kari, mūžīgie konflikti par teritorijām..tas viss raksturīgs zemāk attīstītajiem dzīvniekiem. Reiz skatoties National Geographic, es redzēju kā lauvas cīnās par teritoriju un pēc tam cīnas par mātītēm. Kaut kas pazīstams no cilvēku pasaules. Tikai atšķirībā no dzīvniekiem, cilvēks tam pieiet brutālā un absurdā veidā. Ja dzīvnieku pasaulē karotāji ir tikai 2, tad cilvēkos karotāji ir vairāki tūkstoši..
Pasaulē strauji izplatās reliģijas jautājums un cilvēka izcelšanos reliģijas sakarā. Esmu daudz kur to sacījusi un rakstījusi, ka reliģija ir vienas lielas BLĒ-ŅAS! Dievs radīja cilvēku! Drīzāk cilvēks radīja dievu. Vikipēdijā rakstīts, ka dievs esot ticības objekts, un zinātniski tā esamība nav pierādāma. Arī tā neeksistēšana nav pierādāma. Bet interesantākais ir tas, ka loģiski domājot, ja tev izsaka viedokli, kuram nav argumentu, tev nav jācenšās pierādīt pretējo, tu vari automātiski noliegt to viedokli bez argumentiem savā viedoklī, jo pretiniekam nav argumentu. Got it? Tā ir viena no loģikas kļūdām, kuru saklausījos Stradiņa universitātē un tagad plaši izmantoju, jo pēc būtības tā ir.
Mums tas ir diezgan raksturīgs, visu novelt uz augstākiem spēkiem. Tikpat labi, es varu ticēt, ka man garāžā stāv sarkans Porsche, ticēt no sirds, bet vai tas nozīmē, ka viņš tur ir un stāv tas poršē? Ok, mazliet novirzījos no tēmas.
Man daudzi ir jautājuši, vai cilvēks nākotnē attīstīsies tālāk un kāda būs evolūcija turpmāk. Es teicu tādu hipotēzi - attīstīsies, jā, bet beigās iznīcinās paši sevi ar to, ko būs paši saražojuši..
Tev patiks šie raksti
Raksta autoram plusiņš... 
