Kad cilvēki runā par Saules sistēmu un gaismas gadiem, es diezgan apjūku. Mūsu Saules sistēmas attēlos ļoti bieži attēlo planētas tā, itkā tās atrastos tuvu viena otrai. Par laimi, daži gudri cilvēki ir izveidojuši patiesa mēroga, 11km diametra Saules sistēmas modeli, lai citi cilvēki varētu saprast, ka planētas Saules sistēmā izskatās kā mazi punktiņi , nevis kā milzīgas bumbas, kas atrodas viena otrai blakus.
Super... un tikai tagad saprotams, cik visums ir mežonīgi plašs un kā tiek iztērēti milijardi [noteikti pat vēl vairāk] lai to izpētītu, bet izsūtot cilvēkus visumā viņu mūžš ir pārāk īss, lai kaut vai izpētītu niecīgāko daļiņu no šīs sistēmas... pielīdzināms, kā piliens okeānā...Un tiešām būtu stūlbi, ja cilvēki tic tādam kā Dievs !? un neticētu, ka šajā visumā atrodas citas dzīvības formas... tik pat loģiski spriestspējīgas būtnes iespējams ar citādu izskatu [ciptplanētieši]
Pat tie kosmiskie attālumi nekas nav, kad aizdomājas, kas notiek tālāk..
Ārpus mūsu galaktikas.. visumā...
Visas citas sistēmas, galaktikas un veidojumi.. cik tālu tie nav no mums un Kas tik tur nav...
Iesaku apskatīt tādu lietu kā "string theory" ... Šī teorija var vai nu tieši pierādīt kādas visuvarenas būtnes/radītāja eksistenci (lasi - Dievs), vai tiesi pretēji, konkrēti pierādīt, ka tāda vajadzība nav vajadzīga.. Teorija apskaidro, kā varēja rasties kaut kas no nekā.. un kad spēj aptvert plašumus, kādos šī teorija plešas, attālums no viena saules sistēmas gala līdz otram ir spļāviens jūrā...
