Sīrijas bēgļi - īstie un šķietamie20

Otrā – kaujinieki, kuri ir piedalījušies cilvēku nolaupīšanās, laupītāji un līdzīgi pilsoņi., kuri ir paspējuši piebāzt kabatas uz bijušo kaimiņu un vienkārši bijuso tautiešu rēķina.  Šīs kategotrijas cilvēkiem atgriešanās Sīrijā draud ar represijām no valsts varas un cietušo cilvēku tuviniekiem (Sīrija nav liela valsts. Parasti viņi izved arī visu savu ģimeni un radiniekus.

Trešā- cilvēki, kuri reāli dzīvojuši aiz Sīrijas robežām, piemēram, Turcijā un Libānā, un kuriem tur ir bijuši labi iztikas avoti, un kuri tur ir sakrājuši naudu, un karu jau ļoti sen nav redzējuši.

Ceturtā kategorija- reāli bēgļi no karstajiem punktiem, kuriem ir radienieki un draugi ārzemēs, kuri ir nosponsorējuši viņiem ceļu.

Pašā Sīrijā dzīvojošie cilvēki savā vairumā nevar atļauties "maksas" emigrāciju: vidējā alga šeit ir $70,  $100 alga jau ir ļoti laba. Vairumā ģimeņu ir tikai viens barotājs, tāpēc savākt vairākus tūkstošus dolāru var tikai tie, kuriem ir kāds stabils bizness. Tā kā iedzīvotāju maksātspēja pazeminās, tādu cilvēku kļūst arvien mazāk.  Stabili nekrimināli ienakumi ir iespējami  tikai tur, kur nav karadarbības.  Citiem vārdiem, uz Eiropu bēgošie pilsoņi vairumā gadījumu bēg nevis no ISIS kaujiniekiem , bet no pilnīgi drošām vietām. Un nebūt ne visi no  viņiem līdz tam, kad ieradās Eiropā, patiešām dzīvoja Sīrijā. Uz Eiropu bēg tie, kuriem bija pietiekoši pieklājīgs dzīves līmenis un kuri neatradās neizturamos sadzīves apstākļos.

Tikai dažus kilometrus no Sīrijas robežas Bekas ielejā Libānā atrodas milzumdaudz paštaisītu, ar vaskadrānu pārklātu telšu, kuru karkass veidots no dēļiem.Grīdas vietā kaut kāda ar cementu aplieta zeme. Uz šīs grīdas rosās bars mazu bērnu, kuriem nav rotaļlietu. .Naktī grīdu noklāj ar matračiem , visa ģimene guļ krustu šķērsu tieši uz "cementa" grīdas. Ziemā teltīs nav nekādas apkures, vasaras karstumā - kondicionieru.

Šajā ziemā ielejā sniegu saputināja gandrīz līdz jostasvietai, vairāki bērni gāja bojā no aukstuma. Visur netīrumi un dubļi. Teltis bēgļi ceļ paši, laba, plaša telts izmaksā apmēram $600. Tie, kuri tik daudz nevar sagrabināt, mitinās šauros midzeņos (daži dzīvo tādos apstākļos jau vairākus gadus.)

Pretēji daudzu priekšstatiem, palīdzība no ANO ir tikai ap  $13 mēnesī uz cilvēku. Pie tam pat šo niecīgo palīdzību saņem ne visi- dažās ģimenēs no 15 ģimenes locekļiem palīdzību saņem tikai 5. Izdzīvot par  $65 mēnesī tādā salīdzinoši dārgā valstī kā Libāna nav iespējams pat vienam diezgan pieticīgam cilvēkam. Pie tam "labdarības organizāciju" personāls saņem pa  $2000 tas ir, 153 reizes vairāk, nekā svešā zemē nokļuvis un pilnīgi bez līdzekļiem palicis bēglis.  Ja ģimenē piedzimst bērns, ANO izsvītro šo ģimeni no palīdzības saņēmēju sarakstiem. Neviens no daudzajiem bērniem neiet skolā. Nav nekādas medicīniskās palīdzības.  Kādas viņiem ir iespējas nokļūt Eiropā, ja par visiem  viņu mēnešu ienākumiem var tikai nokļūt līdz Beirutai un atpakaļ ar maršruta taksometru? Tiem, kuri saņem niecigos pabalstus, strādāt nav tiesību. Un par ko Libānā var strādāt no kara aizbēgušie gani bez aitām un zemnieki bez zemes?

Nedaudz labāk klājas tiem, kuriem ir Libānā pieprasītas profesijas. Vairums strādājošo sīriešu strādā celtniecībā vai apkalpošanas sfērā. Daudzi sūdzas par libāniešu darba devēju negodīgumu: gandrīz katram ir stāsts par neizmaksātām algām. Kādam sūdzēties ir bezjēdzīgi.- taisnība vienmēr būs libānietim, kuram šeit ir daudz radinieku un draugu.  Nekādas dzīvības un veselības apdrošināšanas strādājošiem bīstamos apstākļos arī nav. Pāri spēkiem strādājošie cilvēki dzīvo lai arī ne teltīs, bet dzīvošanai nepiemērotās telpās pie ļoti trūcīga uztura. Vairumam ienākumu pietiek, tikai lai nosegtu tekošos izdevumus.  Labākajā gadījumā izdodas kaut ko aizsūtīt tuviniekiem uz Sīriju. Dažiem bet tiešām tikai dažiem, šādi ir izdevies iekrāt tikdaudz, lai tiktu līdz Turcijai un no turienes nelegāli bēgtu uz Eiropu.

Visi Libānā dzīvojošie sīrieši žēlojas par nehumāno libāniešu likumu, kurš pieprasa, lai katram, sīrietim, kurš strādā Libānā, būtu galvotājs. Par galvotāju nevar būt kurš katrs līdzjūtīgs libānietis, bet tikai tāds, kuram ir nekustamais īpasums un kurs var izpildīt virkni citu nosacījumu.Atbildēt par daudziem nabadzībā nokļuvušu nepazīstamu cilvēku negrib neviens. Un tā Libānā ir gandrīz miljons cilvku no Sīrijas ar nederīgiem dokumentiem, kurus jebkurš varas pārstāvis jebkurā brīdī var deportēt atpakaļ uz Sīriju.  Kāpēc Sīrijas valdība nerisina jautājumu par šī likuma izmaiņu ar Libānu, neviens nevar saprast.  Libānas varas iestādes ir izdarījušas visu, lai legāli valstī varētu atrasties tikai cilvēki ar augstiem ienākumiem.Ir apgrūtināta atkārtota iebraukšana sīriešiem, kuri ir aizbraukuši uz Sīriju kādās darīšanās. Toties kaujinieki un ieroču tirgoņi šķērso robežu bez problēmām.