Šausmu stāsts no lielveikala.87

Problēma jau nav pašā lielveikalā. Attēlā redzami industriālie akvāriji, kuri viedoti nevis pēc principa, lai zivis tajā justos labi, bet gan tāpēc, lai tās noturētu pie dzīvības, kas pašām zivīm ir nedēļām ilgs un mokošs process, līdz kāds izvēlas tās piežmiegt un ielikt sev kuņģī. Šeit redzamie burbuļi nav par prieku skatītājiem, bet gan gaisa filtrs, kas grūž ūdenī skābekli, papildus tam šiem akvārijiemir vairāki citi filtri, espat pieļauju domu, ka šis ūdens varētu būt pat sterils. Problēma slēpjas idejā par dzīvu zivju tirgošanu kā tādu. Tās tiek izaudzētas milzīgos baseinos, arī Latvijā ir zivjaudzētavas. Tad, kad tās ir izaugušas, kā attēlā redzamās zivis, tās pārstāj barot. Zivs bez barības var izdzīvot ļoti ilgu laiku, taču tas nenozīmē, ka tās negrib ēst. Tas tiek darīts gan ekonomisku apsvērumu dēļ (lētāk taču ir nebarot), gan arī tāpēc, lai tās akvārijā nekakātu un ūdens būtu cik vien iespējami tīrs. Patiesībā, ja lielveikals gribētu nodrošināt šīm 30 karpām labus apstākļus, tādus, kur tās justos puslīdz labi, veikalam būtu vispirms 2 mēnešus jasagatvo akvārijs, jāizveido tur mikroflora, jāieaudzē augi un akvārija izmēriem būtu jābūt bezmaz vai viena veikala sienas garumā. Tas taču nav iespējams. Šīs trakās brūces zivis lielākoties iegūst pārvietošanas laikā. Tās saliek cisternās ar ūdeni, iekrauj fūrē un aidā - visur, kur vien moka zivis, šīs te ir gaidītas viešņas! Arī šaurajos akvārija apstākļos tās var savainoties, berzējoties cita gar citu, kā arī, kad pienāk slaktiņa brīdis un tiek ķerta konkrēta zivs.

Es ar briesmīgu riebumu noskatos uz to, kā mazi bērni skrien pie šiem akvārijiem un priecājas par šo skatu. Viņi taču normālu zivi dzīvē nebūs redzējuši, vien šīs nospīdzinātās radības. Ja tie būtu zīdītāji, tad šiem šausmu skatiem būtu jādodas uz šoka sadaļu. Arī viņu vecāki to nezin, vai arī negrib zināt... Tā kā mums visiem ir labi zināms, ka bieži vien mūsu valdība pieņem lēmumus par labu tiem, kam ir nauda, nevis, kas būtu pareizi, tad manās acīs ir tikai viens veids kā apturēt šo ārprātu. Vienkārši NEPĒRCIET DZĪVAS ZIVIS!! Nepērciet tās paši, izskaidrojiet savām omītēm, ka lielveikala akvārijā nospīdzinātas zivs zvīņas makā laimi nenesīs, izskaidrojiet to visiem, kas apgalvo, ka īsti svaigi zivi varot dabūt, ja vien tā ir dzīva. Tās ir pilnīgas muļķības! Tikpat svaiga būs zivs no tās pašas audzētavas, kura ir piebeigta uzreiz, lieki nemokot un uzreiz sadalīta un sasaldēta. Nē, es neaicinu izslēgt zivis no sava uztura, bet bet nevajag pārvērsties par sadistiem un šis ir vistīrākais sadisms. Nākamreiz veikalā aplūkojiet tās nabaga karpas un foreles, viņu vaļējās brūces (kuras sāp gluži tāpat kā cilvēkam!) un nolauztās spuras, aplūkojiet arī tās, kuras pusbeigtas planē akvārija dibena...

Es zinu, ka šis nav labākais piemērs, jo šīs ir mājdzīvnieki, bet šādi izskatās normālas, veselas zivis. Šīs ir zelta zivtiņas jeb tās pašas karūsas vien spilgtākās krāsās (un savu 20 gadu ilgajā mūžā var izaugt līdz teju tādiem pašiem kuiļiem, ka MAXIMAS karpas). Visas mūsu zelta zivis ir drošas, ejot garām akvārijam tās pašas peld pie stikla un prasa ēst. Mums ir arī augu un vairāki filtri. Šīs zivis jūtas tik labi, ka vasaras sākumā pat bēbjus uztaisīja, kaut gan zelta zivtiņas akvārijā parasti nevairojas. Tas nozīmē, ka tām šeit ir labi. Tā baltā, kas redzama, tā ir dzimusi tikai šogad. Nevienai mūsu zivij nav neviena pušuma un nolauztu spuru. Un, ja kāds no jums vēlas veidot akvāriju, tad ziniet, ar stikla trauku un zivi nepietiks. Visa info ir atrodama internetā, pat latviešu valodā, taču  ziniet - vienai zivij vajag diezgan daudz ūdens (zelta zivij 60 litrus), filtrs ir obligāta prasība un ne tikai parastais gaisa filtrs, ciādi varēsiet mainīt ūdeni katru dienu. Mums pa krānu tek ciets ūdens, tā ka nepieciešams arī veikt osmozi kaut daļai no akvārija ūdens, kā arī īstus augus, kuri zelta zivtiņām ir izcils ''salātu bārs'' un arī kādu, kas parūpējas par aļģēm. 

Priecīgus visiem svētkus un nespīdzināsim dzīvniekus!