Otkon ir daguojs laiks, kod varom runuot latgaliski na tikai satuos voi ar solys ļaudim, bet arī pogostu īstuodēs, Skoluos, oficiāluos sanuoksmēs. Varom veiduot televīzejys puorraidis, runuot latgaliski pa radio, drukuot avīzis, gruomotys. Kod smolkim i na vysod taisnim sūleišim, bet dzymtuo volūda atsagrīžos Latgolys sadzeivē i kulturys aprite.
Leidz šam latvīšu austrumu pusis muosa, kura davuse nūsaukumu Latvejys zemei, tautai i vaļstei, bīži ir palykuse aizmiersta voi nasaprosta. Aizmiersteiba sakņojās garajā (voi zynom, kū Latgolai nese 1561., 1629., 1772., 1802., 1865. gods?) Atšķierteibā nu puorejūs latvīšu nuvodu. Nasaprasšonys (bīži - nagribiešonys saprast) pamats ir zynuošonu voi objektīvys attiksmis tryukums pret zylīm azarim nūsātu molu, kurys dzeivuotuoji arī piec 1917. goda atpakaļapsavīnuošonys ar tautīšim gribēja runuot, raksteit, skaiteit gruomotys, lyugt Dīvu, dziduot dzīsmis poši sovā volūdā, bet na puornūvoda latvīšu meilē. Dīmžāl aizmiersšona i nasaprasšona bejuse na tikai nu svešu varu pusis vīn.
Par kū naasam, pīmāram, vuicejušīs par tautys atmūdys īzvaneituojim Latgolā - sakstagalīti Franci Trasunu, nautrānīti Nikodemu Rancānu, makašuonīšim Franci Kempu, Valereju Seili, leiksnīšim bruoļim Skryndom (par taidim pošim "agreimajīm ceiruļim" nu cytu Latvejys molu - Juri Alunānu, Andreju Pumpuru, Krišjani Valdemaru, Ati Kronvaldu, Jēkabu Zvaigznīti tak runojam)? Par kū īpasazeistam, pīmāram, ar Neredzīgo Indriķi, bet klusejam par Andryvu Jurdzu? Par kū napazeistam Latgolys literātus Naaizmierstuli, Aļbertu Sprūdžu, Aleksandru Garanču, Meikuļu Apeļi, Augustu Egluoju, Martu Skuju, Mareju Andzāni, Madsolys Juoni, Ontuonu Rupaini, Juoni Klīdzieju (vuicomēs tak par A.Leitanu, Apsišu Jekabu, Ausekli, A.Saulieti, J.Janševski, E.Dinsbergu, brāļiem Kaudzītēm, E.Birznieku - Upīti - atškireigu laiku i kvalitatis rak- steituojim nu puorejus Latvejys nūvodu)? Vuicomes par pyrmūs latviskūs gruomotu sastuodeituojim puornūvoda latvlšim K.Fīrekeru, G.Manceli, E.Gliku, Veco Stenderu, bet pat napīminom Juoni Lukaševiču, Jezupu Akeleviču, Tomašu Kosovski, Jezupu Macileviču, Juoni Kurminu - taidu pošu gruomotu guoduotuojus Latgolys latvīšim.
Skaitom par periodiskīm izdavumim "Mājas Viesi", "Sētu, Dabu, Pasauli", "Pēterburgas Avīzēm", bet nicik nadazynojam par Gustava Manteifeļa kalendarim, F.Kempa "Daugovys" kalendarim i pyrmū latgalīšu avīzi "Gaisma", Kazimera Skryndys "Dryvom". Runojam par Valkys, Valmīrys školuotuoju seminarim, bet klusejam par faktiski pyrmū augstuokū muoceibu īstuodi Latvejys teritorejā - Kruoslovys goreigū seminaru (1757-1844).
Niu asam ceļa suokumā i otkon vyss ir pošu rūkuos. Voi breiveibu izmontuosim sovstarpeju vaiņu mekliešonai, voi ari saprassim, ka mums vēļ garš kūpeigs ceļš ejams?
Pruots nav mīreigs, dūmojūt ari par latgalīšu literarū (rokstu) volūdu. Zynu, ka daļa latvīšu breineisīs kai nazkod, dieļ kuo mums vajadzeigys divys raksteibys. Cyti sirdeisīs, kod naatrass latgalīšu literarajā raksteibā vysa, pi kuo pīrosts dzymtajā izluksnē, voi kod tamā vīna voi ūtra forma izaruodeis cytaiduoka, nakai teik runuots poša sāta. Voi iz prīšku miusam byus gona īcīteibys i sapratnis?
Par vīnu gon asmu drūša: cik labi spēsim īsavuiceit sovu senču volūdu, cik svareigs mums izaruodeis myusu latgaliskais montuojums, tik ari augsim pošcīņa, leidz ar tū - pīsajimsim spāka i tāvu zemis mīlesteibā. Par tū, ka, atsasokūt nu bierneibys svātumu, nulidzūt sovu tāvu i muoti, vāļ nikur iz pasauļa nivīns nav palics par īgivieju...
Lideja Leikuma
1993.gods
