Vai tev ir atmiņā laiki, kad tev nevajadzēja jaunāko iPhone un dārgu datoru? Esi aicināts šajā rakstā! :)
Mūsdienas VS Bērnība56
Vai visi atcerās mūsu bērnības “fotošopu”? Tā bija ļoti jautra nodarbe, galveinais, lai tev kabatā būtu kāds zīmulis, vai pildspalva, tad jautrība varēja sākties! Visnovērtētākie bērnības fotošopa darbi bija novērtējami skolas grāmatās, jo tos skolotāji reti ieraudzīja. Mūsdienās fotošoperi ir uz katra stūra ar savām prasmīgajām bildēm, kuras bieži vien izrādās nevisai prasmīgas. Uzskatu, ka vairāk prieka tomēr sagādāja uzzīmētās ūsiņas uz kādas sievietes bildes utt.
Un kā bija ar sociālo dzīvi? Šobrīd dzirdot šo vārdu, lielākā daļa iedomāsies internetu, jo ir taču sociālie saiti, kur notiek visa mūsdienu dzīve. Nē, varu pārsteigt jūs, sociālā dzīve ir tad, kad tu (!) izej ārā no mājas ar draugiem un vienkārši baudi dzīvi. Brīvdienās pilsētu ieliņas lielākoties ir izslaucītas, jo visi sēž internetā un tēlo lielos gudriniekus. Agrāk viss bija vienkārši – ja tu gribēji būt gudrs, nepietika ar to, ka tu kādam pasaki kaut ko nejauku – nācās arī pastāvēt par sevi un atbildēt par saviem vārdiem un rīcību.
Rotaļas, blandīšanās siltās vasaras dienās līdz tumsai, piedzīvojumi... Lūk tā ir jautrība, ne? Tagad kādu mazo var izdzīt no mājas tikai ar maģiskajiem vārdiem - “Tūliņ atslēgšu internetu, PĻE!”.
Vai atceries, kā mazs būdams, tu dzerot sulu, iztēlojies, ka tas ir vīns un sajuties ļoti liels? Tagad viss ir vienkāršāk – nopērc dzeramo un piedzeries, lūk tā ir jautrība un dzīves jēga. Ja vēl pastāstīsi draugiem,cik forši vēmi, tad būsi pirmais puika pagalmā.
Es varu atzīties, citreiz es skatos multenes, bet tikai klasiku. Multenēs varēja just labsirdību, bet tagad ir tā – ja multenē nav ieroču, nāvīgu superspēju, tad multeni neviens neskatās. Vai tā ir pareizi bērnus audzināt no bērnības ar vardarbību? Izsaki domas komentāros :)
Kad mēs bijām mazāki, visas problēmas tika risinātas ar draugiem,tie vienmēr sniedza palīdzīgu roku, visi bija kā liela ģimene. Bēdīgi ir tas, ka šobrīd latvietis latvietim ir ienaidnieks, nerunājot par citiem. Kāpēc nevar vienkārši atmest problēmas pie malas un sniegt palīdzīgu roku citam?
Vai atceries, kā bērnībā gaidīji, kad vecāki no veikala atnes kaut ko garšīgu? Vai kā čipsu pakā atradi par vienu, vai labākajā gadījumā, par divām “fiškām” vairāk? Lūk tās bija vērtības. Tagad iPhone, jaudīgs dators un planšete ir pašsaprotamas lietas.
Agrāk visi bijām draugi, galvā pat nenāca doma atzīties simpātijās kādai meitenei. Viss bija tik jauki, bet tagad seksošanās uz katra stūra 10-mit gadu vecumā drīz jau būs norma.
Pastāsti arī tu kādu piemēru komentāros
Atceros, kā agrāk bija modē smaržot visas puķītes, augus, bet tagad, par nožēlu, modē ir pīpēt visu, ko iepriekš bijām smaržojuši. Vai esi viens no tiem?
P.S. Raksts nav apgalvojums, ka VISI ir tādi :)