Jau iepriekš atvainojos par manu slikto gramatiku. Varbūt kādam būs grūti lasīt vai kaut kā tā, bet gribēju tikai pateikt to, cik grūti man šķirties no sava laba drauga.
Noteikti visi Latvijas iedzivotāji zin, ka šodiena ir pēdēja lata diena. (31.12.13)
Un jau sākot no rītdienas pie mums makos un kasēs dosies tā aizvietotājs 'Eiro', nezinu kā jums, bet man pašam ir smagi un skumīgi atvadīties no šī metaliskā drauga ar kuru esmu pavadijis labus laikus jau kopš bērnības.
Atceros tos laikus, kad biju vel pavisam maziņš, tad lats bija tas pats kas tagad 5, ja pat ne visi 10.
Atrodot kādu latu vai saņemot to no kāda es jutos kā dievs, es devos uz tuvāko veikalu ar saviem draugiem un pirku viss kas sirdij uziet. Es biju ļoti laimīgs, jo uz to brīdi cenas bija krietni zemākas un varēja sapirkties daudz vairāk ne kā tagad..
Laikam ejot cenas kāpa un lata vērtība kritās zemāk un ,zemāk, līdz lats nepazuda vispār.
Šis jaunais gads man nedaudz atgadinās arī sēru dienu, jo man ir patiešām grūti atvadities no lata kurš bija tik skaists un mīļots gadu gadiem..
Zinot to, ka rīt jau Latvijā valdīs eiro, man pat negribās doties uz veikalu un kaut ko pirkt. Domāju sākumā būs ļoti grūti pierast un būs nepatika pret eiro un nenoteiktu laiku.
Rakstu taisiju ar nelielu nolūku lai cilvēki atcerās savu mīļo latu un nekad to neaizmirst, jo tā bija labākā un skaistāka valūta kas vien mums bija. Arī citu valūtu starpā lats bija stiprāks par daudzām citām valutām kas stāvēja lata ēnā.. Bet tas viss tiks aizmirsts.
Īsāk sakot - Atcerieties par savu dzimtenes valūtu, kuru jums bija tik tuva un mīļa, jo otrā tāda nekad nebūs! Lats bija kā mūsu dārgā Milda, tautas dejas vai arī mūsu dārgā himna, lats bija neatņemama un neaiztājama daļa no Latvijas.
AMEN! 
Galvenais saglabā ticību ;)
