Prāts spēj izspēlēt visādus jokus ar mūsu laika uztveri. Pajautājiet, piemēram, franču speleologam Maiklam Sifrī par to. 1962. gadā Sifrī devās uz pilnībā izolētu alu, kurā neiekļuva pat dienasgaisma, un līdzi viņam nebija nekāda pulksteņa. Pēc iznākšanas laukā, viņš nodomāja, ka pavadīja tur 34 dienas. Patiesībā viņš alā pabija 59 dienas. Izolācija pilnībā mainīja viņa laika uztveri. Tomēr tev nav jāslēpjas alā, lai izjustu līdzīgu efektu. Tādi un vēl krutāki fenomeni ar tevi norit visu laiku.
Pārsteidzoši fakti par laiku un prātu15
774
1
Dzīvībai bīstamas situācijas
Cilvēki bieži vien ziņo, ka laiks sācis ritēt lēnāk, kad viņi nokļuvuši dzīvībai bīstamā situācijā, piemēram, autonegadījumā. Vai tiešām katram cilvēkam piemīt spējas mainīt laika ritumu, vai arī visu izskaidro tas, ka mūsu smadzenes sāk apstrādāt vairāk informācijas īsākā laika periodā? 2007. gadā veikta eksperimenta laikā cilvēkiem iedeva hronomotru, uz kuru viņiem bija jāskatās, krītot no 50 metru augstuma glābšanas tīklā. Atklājās, ka mums diemžēl nepiemīt nekādas superspējas. Dzīvībai bīstamās situācijās mūsu smadzenes vienkārši pievērš uzmanību vairāk detaļām, tādēļ šķiet, ka vajadzīgs ilgāks laiks, lai šo visu informāciju apstrādātu.
Laiks neskrien vēja spārniem, kad tev ir jautri
Katrs ir piedzīvojis to, ka patīkami brīži šķietami paiet ātrāk nekā parasti. Kas gan notiek, kad tu klausies superīgu mūziku? Vai laiks paskrien ātrāk nekā parasti vai varbūt tieši pretēji? 1992. gadā veikta pētījuma laikā atklājās, ka cilvēkiem, klausoties iemīļoto mūzīku, patiesībā šķita, ka laiks rit lēnāk, jo smadzenes pievērsa lielāku uzmanību iemīļotās dziesmas detaļām un tās baudīšanai. Tas pats efekts ir baudāms pēc garas dienas, superīgi pavadot laiku - vakarā šķiet, ka brokastis tu pēdējo reizi ēdi kaut kad sen, sen.
Tādēļ ir iespējams, ka laiks nerit ātrāk, jo mēs kaut ko izbaudam, bet gan otrādi - mēs izbaudam kaut ko, jo laiks rit ātrāk. 2010. gadā veiktā pētījuma laikā, cilvēkiem lika veikt gaaaarlaicīgu uzdevumu. Vienai grupai dalībnieku pateica, ka viņi uzdevumu veica uz pusi ātrāk nekā bija patiesībā. Otra grupa tā netika apmānīta. Tā nu atklājās, ka pirmai cilvēku grupai uzdevums šķita aizraujošāks nekā otrai grupai. Tā vien šķiet, ka viss atkarīgs no paša cilvēka - ja tu tici, ka laiks rit ātrāk jautros brīžos, tad priekš tevis tā arī ir.
Apstādināta pulksteņa ilūzija
Tu to noteikti esi pieredzējis. Visticamāk tas notika skolā, kad tu ik pa laikam uzmet acu skatienu pulkstenim cerībā, ka stunda tūliņ beigsies. Vai esi pamanījis, ka pulksteņa sekunžu rādītāja pirmā kustība šķiet ilgāka nekā turpmāko sekunžu kustība? Tu atkal novērs skatienu no pulksteņa, bet tad uzmet atkal tam acis. Un atkal - pirmā sekunde uz pulksteņa šķiet ir ilgāka nekā turpmākās. Tas notiek tādēļ, ka smadzenes aizvieto izplūdušo attēlu, kas rodas acu kustību laikā, ar pirmo, ko tās "ierauga" - pulksteni un tā sekunžu rādītāju (gluži kā GIFā). Šī pati ilūzija darbojas, kad tu skaties spogulī uz savām acīm. Vispirms paskaties uz kreiso aci. Tad uz labo. Spogulī tu neredzēsi kā tavas acis kustas šajā brīdī. Taču, ja tu novērosi savu draugu darām to pašu, tad tu redzēsi viņa acu kustības.
Noguris, lai pateiktu pareizu laiku
Kad divi notikumi norit īsu laika periodu viens no otra, tad mūsu smadzeens abus notikumus apvieno kā noritušus vienlaicīgi. Redzei šis laika periods ir 80 milisekundes, bet dzirdei - 60 milisekundes. Šis laika sprīdis kļūst garāks, kad esam noguruši. Un šo efektu nereti izmanto pilotiem, ārstiem vai šoferiem, lai noteiktu viņu noguruma pakāpi.
Emociju kontrole un laiks
Izskatās, ka mēģinājumi savaldīties vai ietekmēt apzināti citas emocijas, maina mūsu laika uztveri. Psihologi ir atklājuši, ka brīžos, kad cilvēki cenšas regulēt savu emocionālo stāvokli, laiks šķiet velkas garumā. 2003. gadā veikta eksperimenta laikā tā dalībniekiem nācās vērot 11 minūšu ilgu klipu no filmas Terms of Endearment. Daļai dalībnieku tika dots uzdevums palikt pēc iespējas emocionāli neitrālākiem un vienaldzīgākiem. Otriem vajadzēja reaģet kā parasti. Tad nu pirmai cilvēku grupai šīs 11 minūtes šķita ilgākas nekā otrai grupai.
Vecums un laiks
Runā, ka vecumā diena paskrien ātrāk nekā jaunībā. Populārs skaidrojums tam ir tāds, ka jaunībā daudzas lietas priekš mums ir jaunums un, pievēršot daudz detaļām lielāku uzmanību, laiks šķietami velkas. Uz vecumu jauna pieredze ir grūtāk sasniedzama, tādēļ laiks paskrien bezjēdzīgi ātra. Lai kāds arī nebūt iemesls, bet veciem cilvēkiem laiks tiešām šķietami skrien. Kādā pētījumā jauniešiem un veciem cilvēkiem vajadzēja uzminēt, kad ir pagājušas 3 minūtes. Vecie cilvēki steidzās atbildēt par 20% ātrāk nekā jaunieši.
Laika emocionālā pieredze
Dažādas emocijas dažādi ietekmē mūsu laika uztveri. Negatīvas emocijas liek mūsu smadzenēm pievērst lielāku uzmanību detaļām, tādēļ laiks šķietami velkas ilgāk. Un ja vēl cilvēks sāk censties apspiest negatīvās emocijas, tad laiks sāks vilkties neiedomājami ilgi.
Paliek karsti
Katrs reiz ir sajutis augstu ķermeņa temperatūru vai drudzi. Nereti šādā stāvoklī mainās arī pasaules uztvere - tajā skaitā laika uztvere. Noskaidrots, ka paaugstinoties ķermeņa temperatūrai, sāk likties, ka laiks rit ātrāk. Attiecīgi zemāka temperatūra "palēnina" laika ritumu.
Kas tu esi?
Ja atmet malā emocijas, vecumu, narkotikas un visu pārējo, tad laika pieredzi ietekmē arī tas, kas mēs esam. Cilvēki šķiet ir iestatīti darboties dažādos ātrumos - daži ir kā bitītes, nenomierināmi motoriņi, kamēr citi ir mierīgi flegmatiķi. Noskaidrojies, ka impulsīvākiem cilvēkiem laiks šķiet ritam ātrāk nekā mierīgiem cilvēkiem. Maz pētījumu ir veikti šajā jomā, bet ir skaidrs, ka katram no mums piemīt savs individuālais temperments. To pierāda arī kāds vienkāršs eksperiments - cilvēkiem lika klausīties metronoma skaņas dažādos ātrumos un izvēlēties sev vistīkamāko ātrumu. Izvēlētie ātrumi bija robežās no 40 - 200 sitieniem minūtē, turlāt, jo lielāku ātrumu izvēlējās cilvēks, jo impulsīvāks viņš bija.
Tev patiks šie raksti
