Paldies,ka novērtējāt pirmo daļu un tā šeit ir otrā,kuru izdomāju uztaisīt garāku un pēc iespējas vairāk ar oriģinālajām bildēm un vairāk lasāmvielu,ceru,ka šis raksts nebūs kā dadzis acīs slinkiem lasītājiem.Šajā rakstā būs info par ļoti labām lietām,par veciem kuģu vrakiem un arī diemžēl par ļoti sliktām lietām,par ķīmisko piesārņojumu.Tad sākam ar sliktajām lietām,lai labās paliek saldajā ēdienā.
Enjoy
Pirmā pasaules kara kuģu mīna.
Šo mīnu atraduši zvejnieki savos tīklos Liepājas reģionā,mīna dēļ ilgā laika,ko tā pavadījusi zem ūdens un rūsas dēļ,itkā neesot bijusi sprādzien bīstama.
Pirmā un otrā pasaules kara laikā Baltijas jūra bija daļēji mīnēta,aptuveni 28 000 mīnu un citu sprādzien bīstamu objektu vēl joprojām atrodas jūrā,no tiem apmēram 15 000 tieši Irbes šaurumā,kur ved kuģu ceļi.Pateicoties vecu dokumentu izpētei, tika atklāts mīnētais rajons pie Kolkas,tieši tur kopš 1997 gada notiek mīnu meklēšanas operācijas,un pirmajā operācijas reizē tika atrasti un iznīcināti 170 sprādzienbīstami priekšmeti.Taču tas ir tikai piliens jūrā,atmīnētājiem darba vēl pietiks uz 10-15 gadiem.
Šādi izskatās toksiskie atkritumi,kuri atrasti pie Polijas krastiem.
Pēc Otrā Pasaules kara beigām ,Baltijas jūrā tika nogremdēti ļoti daudz ķīmisko kara ieroču,aptuveni 40 000 tonnu,no kurām 13 000 tonnas ir ķīmiskās kaujas vielas.Otrā pasaules kara laikā Vācija saražoja aptuveni 65 000 tonnu ķīmiskās kaujas vielas.27 000 tonnu iprīta (dzeltenīgi brūna gāze,kož acīs,izraisa elpceļu,ādas apdegumus) 12 000 tonnu tabuna(nervu gāze) ap 7 100 tonnām asaru gāzes, ap 13 000 tonnām arsēnsaturošus savienojumus (elpvadu kairinātāji) ap 5 900 tonnām fosgēna (smacējoša gāze) un daudz citus ķīmiskos ieročus.Kara laikā šīs vielas lietotas netika,bet pēc Vācijas kapitulācijas tika pieņemts lēmums tās apglabāt Baltijas jūrā.
Padomju Savienības okupācijas zonā esošā ķīmiskā munīcija 1947. un 1948. gadā tika izvesta uz divām vietām Baltijas jūrā. 6 km rādiusā ,aptuveni 11 000 tonnu tika nogremdētas 50 km uz austrumiem no Bornholmas aptuveni 85 m dziļumā.Savukārt 8 000 tonnu 40x40 km plašā zonā uz dienvidiem no Gotlandes,aptuveni 100 km no Kurzemes krasta 70-120 m dziļumā.Sabiedrotie (Anglija,Francija,ASV) jūrā izveda vairāk kā 20 000 tonnu ķīmisko kaujas vielu.Sabiedrotie nogremdēja ķīmisko munīciju noteiktās vietās,sakrautu uz Vācijai konfiscētajiem kuģiem,bet krievi haltūrēja un gremdēja munīciju atsevišķi,pat ar visām koka kastēm,kas veicināja munīcijas dreifēšanu pirms nogrimšanas.Turklāt krievi uzsāka munīcijas gremdēšanu,vēl nesasnieguši norādītās vietas,kā arī patvaļīgi mainīja maršrutu.Par to liecina atrastās munīcijas ārpus oficiālo zonu robežām.
Papē izskalotā vācu torpēdas degvielas tvertne,apmēram 70 cm diametrā.
2002.gadā,kādā no Lietuvas pludmalēm izskalota muca ar miroņgalvu uz tās un uzrakstu Yperit,kas tulkojumā no vācu valodas nozīmē iprīts,jeb sinepju gāze.Cilvēki no pludmales tika aizraidīti prom.
Fosfors,jeb tautā sauktais viltus dzintars.
2008.gadā šos fosfora gabalus atradis jūrmalā kāds Liepājas iedzīvotājs,noturēdams tos par dzintariem viņš tos aiznesis uz mājām,mazgājot tos ar siltu ūdeni,tie sākuši dūmot un mazākie gabaliņi pat aizdegušies.Nezinādams ko darīt viņš šos fosfora gabalus iznesis ārā uz ielas.Fosfora piesārņojums Baltijas jūrā varētu būt 1600 kvadrāt kilometru platībā.Ašķirt fosforu no dzintara ir diezgan grūti,vai pat neiespējami,protams līdz brīdim kad fosfors temperatūras ietekmē strauji uzliesmo.Diemžēl viltus dzintara visbiežākie upuri ir bērni un sekas var būt pat letālas.
Ekologi brīdina,ka ķīmisko atkritumu apvalki 70 gadu laikā var būt sadalījušies un jūrā var ieplūst tūkstošiem tonnu dzīvībai bīstamu ķīmisko vielu.Lietuvas ekologi izsaka bažas,ka ķīmiskajām vielām nokļūstot ūdenī,tās var pārvērst Baltijas jūru par beigtu jūru un ar steigu ķīmiskās vielas jāpārklāj ar betona sarkofāgu.Latvijas ekologi gan mierina,ka situācija nav tik bīstama,jo ķīmisko vielu nokļūšana ūdenī var notikt tikai tad,ja lādiņī eksplodē,vai to apvalki sarūsē.Septiņdesmito gadu sākumā Rietumvācija no Mazā Belta šauruma izcēla 28 bumbas un 15 lādiņus,kas sākotnēji bija saturējuši Tabunu un Fosgēnu.Visi izceltie lādiņi bija cauri un tukši,taču veicot grunts un zivju izpēti piesārņojums nav konstatēts.
Baltijas jūrā nogrimuša burinieka iekšpuse.
Pietiks par slikto ,tagad laiks labajam.Baltijas jūrā ir atklāti apmēram 20 000 tūkstoši kuģu vraki,bet zinātnieki domā,ka kuģu vraku skaits varētu būt pat 100 000 tūkstoši.Tas tādēļ,ka cilvēki apdzīvo Baltijas jūras krastus jau vairāk kā tūkstots gadus.Baltijas jūru varētu salīdzināt kā ar milzīgu kuģu vraku muzeju,bet kas šos vrakus padara īpaši labus ir tas,ka mūsu jūriņā nedzīvo kuģu tārpi,kuri varētu šos vrakus vienkārši notiesāt ar gardu muti,kā tas notiek Vidus jūrā un Melnajā jūrā.Tiem vienkārši šeit ir par aukstu,lai dzīvotu un pārtiktu no mūsu kuģu vrakiem,kuri taisīti no koka,tāpēc mūsu jūrā kuģi saglabājas pat gadsimtiem ilgi.Tieši ar to Baltijas jūra ir slavena visā pasaulē.
Šāds izskatās kuģu tārps,savu nosaukumu arī ieguvis tāpēc,ka tam neprātīgi garšo veci kuģu vraki.
Kuģu tārpu nodarītie bojājumi kādai vecai kuģu detaļai.
Man patika tā vieta, kur Lietuvas eksperti uzskata, ka risks ir un vajag kaut ko darīt lietas labā , kamēr kaut kādi Latvijas eksperti uzskata, ka nekādu briesmu nav - lai tak tālāk pa jūru tā visa draņķība izplatās. Man personīgi šķiet nepieņemama un nesaprotama ideja, kā varēja izdomāt Baltijas jūrā slīcināt ķīmiskos ieročus.Mēs taču tajā pašā ūdenī arī peldamies , ķeram jūras zivis un lietojam uzturā 
Ļoti labs raksts :) Varēji tik vēl atrast infro par to baržu pie liepājas mola.
tā Baltijas jūra ir tik ļoti piesārņota, tāpec, ka viņas krasti ir ļoti blīvi apdzīvoti un viņā ietek lielākās Eiropas upes un visi mēsli gribot negribot kkā nonāk tajā jūrā!
Visjaunāka un piesārņotāka jūra pasaulē. Ļoti žēl.
Kad grībi tur atpūsties, tad neaizmīrsti paņemt līdzi ziepes un šampūnu 
Man kā Jūrmalniekam bija ļoti interesants šis raksts! Tā tik tupināt! 
Kas to būtu domājis, ka mūsu jūrā ir zemūdens muzejs!
Žēl tik, ka nekas netiek darīts lietas labā ar tām mucām.
Vairak un vairāk cilvēku sak sūdzēties par dažādiem izsitumiem pēc peldes jūrā! 
Baltijas jūrā tā jau ir vairāku simtu kilometru gara nāves zona un Baltijas jūrā ir stipri paaugstināts piesārņojums. Vienozīmīgi pēc tiem 70 gadiem mums būs galīgi dimbā. 
Man, kā ticētājam dažādām dārgumu leģendām, pēdējais bija vienkārši so cool. Jācer, ka kādreiz mūsu jūriņā atradīs kādu lādi, pilnu ar zeltu, haha.
Liels +
8. punktā tev kļūda ielekusi..
''kuģu vraku skaits varētu būt pat 100 000 tūkstoši.''
