Ziemeļkorejas šaušalīgā koncentrācijas nometne,kur slepkavo vēl šodien. Tikai viena no daudzām.
21.gs. genocīds – Camp 2221
364
1
Elle pastāv. Un tā ir zemes virsū.
Ziemeļkorejas varas iestādes noliedz,ka Camp 22 vēl darbojas,bet satelītuzņēmumi pierāda pretējo.
Attālā ZK ziemeļaustrumu nostūrī, tuvu pie Krievijas robežas atrodas Camp 22 (22.nometne) – lielākā no esošajām ZK koncentrācijas nometnēm, kur tūkstošiem vīriešu, sieviešu un bērnu tiek turēti politisku apsūdzību dēļ. Vieta,kur nāvi sastop tūkstoši, vieta,kur ieslodzītajām sievietēm piedzimstošiem bērniem cietumsargi uzkāpj uz rīkles,lai tos nogalinātu.
Grūti iedomāties,ka šāds barbarisms pastāv pasaulē. Grūti to saprast,kad paši ērti sēžam datorkrēslā un laiski knibinām gardu maltīti.
Camp 22 sevī slēpj pat gāzes kameras,kur ar ieslodzītajiem veic baisu ķīmiskos eksperimentus. Liecinieki apraksta,ka pat veselas ģimenes tikušas sadzītas gāzes kamerās un smacētas. Kamēr upuri cieta nāves agoniju, zinātnieki veica pierakstus. To visu paveica Kim Jong-il režīms laikā no 1994.g. līdz 2011.g., bet šausmas turpinās vēl tagad.
Kwon Hyuk (viņš mainījis vārdu zināmu iemeslu dēļ) bija kādreizējais ZK vēstniecības Pekinā atašejs. Viņš bija arī vadošā amatā Camp 22. Hyuk atklāja BBC,ka vēlas,lai pasaule zin,kas notiek turpat līdzās.
Viņš apraksta,ka smacētās ģimenes gāzes kamerā bijis baiss skats,jo mirstošie vecāki pēdējiem spēkiem centās elpināt savus bērnus – lai arī cik bezjēdzīgi tas nebūtu.
Hyuk detalizēti apraksta šīs kameras – no bruņustikla veidotas, pilnīgi gaisa necaurlaidīgām šuvēm, 3,5m x 3m x 2,2m lielas. Tai pieslēgta gāzes caurule. Zinātnieki atrodas līmeni augstāk virs kameras,lai no augšas visu varētu piefiksēt.
Hyuk stāsta,ka tolaik tiešām ticējis režīmam,ticējis,ka konkrētie cilvēki pelnījuši mirt. Režīms bija iedzinis galvā,ka tieši viņi ir vainīgi pie tā,ka ZK iet tik slikti. “Tie būtu meli,ja kāds apgalvotu,ka man viņu bija žēl”, apgalvo Hyuk. “Es domāju,ka viņi ir ienaidnieki.”
Hyuk stāstījumu apliecina Soon Ok-lee, sieviete,kas bijusi ieslodzīta 7 gadus. “Kāds virsnieks man lika atlasīt 50 veselīgas sievietes un iedeva man spaini ar mērcētiem kāpostiem. Piekodināja,lai pati neēdu,bet iedodu šīm ieslodzītajām. Es iedevu. Un dzirdēju kliedzienus – viņas sāpēs vēma asinis.Elle turpinājās kādas 20 minūtes – pēc tam visas bija mirušas.”
No nometnes izzagtie dokumenti liecina,ka šie eksperimenti ir tieši ķīmisko ieroču izstrādei un pilnveidei. Viens nosūtījums, datēts ar 2002.g. februāri vēsta,ka Lin Hun-hwa (39) ir nosūtīts no… uz nometni nr.22 ,ķīmisko ieroču eksperimenta (šķidrā gāze) ar cilvēkiem ietvaros. Dokumenta patiesums ir apstiprināts.
Kopējais ZK nometnes ieslodzīto skaits nav precīzi zināms,bet aptuvenie skaitļi ir šādi: 200 000 cilvēku 12 citos centros,bet 50 000 nonākuši tieši Camp 22.
Lielākā daļa ieslodzīta,jo viņi vai radinieki izrādījuši kādu kritiku prêt valdošo režīmu (līdzīgi kā Staļina gulagu laikā). Daudzi vienkārši tāpēc,ka ir kristieši – Kim Jong-il ticēja,ka šī reliģija ir viens no lielākajiem draudiem viņa režīmam. Pēc paša diktatora teiktā – ieslodzīja ne tikai apsūdzēto,bet veselas trīs viņa dzimtas paaudzes,lai izravēto slikto sēklu.
Kā jau noprotat pēc vārda “nometne” – šajā vietā ieslodzītie tiek nodarbināti kā visparastākajā gulagā – neskatoties uz to,ka pēc kāda emsperimenta (pēc kura upuris pamanījies izdzīvot) trūkst kāda roka vai kāja. Jāstrādā ir visiem.
Dzīves apstākļu ziņā Camp 22 mēdz salīdzināt ar labi zināmo Būhenvaldes nometni. Turklāt, nav viegli piekļūt šai zonai nemanītam,jo apkārtējā teritorija ir pamatīgi mīnēta. Pilnīgi izolēta, mežu ieskauta elle,no kuras iznākt var tikai 1 no 10 000.
Tev patiks šie raksti
