Un citi pārsteidzoši smadzeņu stāsti... Smadzenes ir sarežģītākais cilvēka orgāns. Tas atbild praktiski par visām organisma funkcijām. Pētnieki vēl ir tālu no pilnīgas smadzeņu darbības izprašas. Tieši tas padara šos gadījumus tik ļoti neparastus un pat neizskaidrojamus.
Šokējoši smadzeņu fenomeni15
Pema Reinoldsa bija veiksmīga blūza dziedone no Atlantas, taču tad viņai atklāju aneirismu jeb balonveida paplašinājuma galvas smadzeņu asinsvadā, kurš varēja jebkurā brīdī plīst. Lai to novērstu, nācās veikt operāciju. Pemai tika radīta māsklīga klīniskā nāve, kas ļāva ķirurgiem veiksmīgi likvidēt aneirismu. Pēc Pemas atmošanās no narkozes atklājās, ka viņa spēj izstāstīt visu, kas ar viņu notika operācijas laikā pārsteidzoši sīkās detaļās. Lai gan Pemas smadzenes teorētiski varēja uzskatīt par mirušām, pēc operācijas viņa zināja stāstīt gan to, kādu kaulu zāģi izmantoja ķirurgs, gan arī to, par ko runājās ārstu komanda viņas "nāves" laikā. Viņa kļuva par vienu no sabiedrībā zināmākajiem cilvēkiem, kuriem bija pēcnāves pieredze. Un tas nav nekāds brīnums. Piemēram, vienā no Nīderlandes slimnīcām tika veikts pētījums saistībā ar pēcnāves pieredzi. Tika apjautāti 344 kardioloģijas pacienti, kuriem fiksēta klīniskā nāve. 18% no viņiem atzina, ka viņi bija piedzīvojuši pēcnāves pieredzi. Šis ir viens no neparastākajiem smadzeņu darbības fenomeniem, kuru zinātnieki nemīl skaidrot, jo, neatzīstot iespējamību par dzīvi pēc nāves, tas ir ļoti grūti izdarāms.
Henrijs Molaisons kļuva par ļoti unikālu pacientu. Principā viņš bija vienīgais cilvēks, kuram tika izgrieztas smadzeņu deniņu daivas mediālas daļas. Neiedomājami sarežģītā operācija bija Henrija ārstējošā ārsta viens no pēdējiem mēģinājumiem izārstēt sava pacienta mokošos krampjus. Bet, kad ārsts uzzināja kādas tam ir sekas, tad viņš ne tikai nolēma neveikt vairs tādas operācijas, bet arī aicināja citus ārstus to nedarīt. Sekas šai operācijai bija tādas, ka Henrijam iestājās pilnīgā anterogrādā amnēzija. Tas nozīmē, ka viņš vairs nespēja veidot jaunas atmiņas. Henrijs mierīgi atcerējās visu, kas ar viņu notika pirms operācijas, bet nespēja vairs iegaumēt informāciju, kura nāca pēc operācijas. Viņš nodzīvoja vēl aptuveni 30 gadus un mira 2008. gadā 55 gadu vecumā. Unikālās operācijas un stāvokļa dēļ Henrijs kļuva plaši pazīstams neirologu vidē. Viņu iesauca par "H.M."
Robina Jenksa Vanderlipa nekad nav bijusi Krievijā vai pat tuvu tai. Viņa pat nedzīvoja tajā ASV pusē, kas atrodas vistuvāk Krievijai. Tomēr divas dienas pēc tam, kad viņa nokrita pa trepēm un sasita galvu, Robina atklāja, ka nespēj parunāt. Izejot rehabilitācijas programmu, viņa lēnām atguva runas spējas. Tikai tajās bija jūtams spēcīgs krievu akcents. Robina kļuva par vienu no aptuveni 60 dokumentētajiem cilvēkiem, kuriem atklāja Foreign Accent Syndrome jeb Ārzemju Akcenta Sindromu. Pārsteidzoši - visos 60 gadījumos cilvēki ir atguvuši spējas runāt savā dzimtajā valodā, bet ar kādas ārzemju valodas akcentu. Kādi procesi tiek izmainīti smadzenēs, lai kaut kas tāds rastos, paliek mīkla.
Kad kanādiešu rakstnieks Hovards Engels pārcieta insultu, tad viņš nodomāja, ka rakstīšanai tagad var pielikt punktu. Tomēr izrādījās, ka insults ir atstājis citas sekas. Hovards vairs nespēja atpazīt rakstītu angļu valodu. Visi teksti viņam atgādināja kaut kādus hieroglifus. Visi vārdi un pat burti šķita kā bezjēdzīgi simboli. Tomēr Hovards drīz vien atklāja veidu kā turpināt rakstīt stāstus - par spīti tam, ka viņš nespēja vairs atpazīt nevienu burtu. Viņš spēja atsaukt atmiņā vārdu rakstīšanu motorajā jeb kustību atmiņā. Hovards prata rakstīt, bet nespēja izlasīt uzrakstīto, lai gan tas viss bija gramatiski pareizs.
Kāda 10 gadus veca meitene no Vācijas pārsteidza mediķus, jo atklājās, ka viņa ir piedzimusi tikai ar kreiso smadzeņu puslodi. Cilvēkiem, kuriem ir abas smadzeņu puslodes, redzes sajūtu nodrošina tas, ka no redzes nerviem nākošā informācija tiek apstrādāta abās smadzeņu puslodēs - kreisai acij labajā pusē, bet labai acij kreisajā pusē. Loģiski domājot šķiet, ka šai meitenītei būtu jāredz tikai ar vienu aci - ar labo. Tomēr viņai ir perfekta binokulāra redze. 2010. gadā veicot pētījumus atklājās, ka meitenes kreisās acs redzes nervs sūta informāciju uz kreiso smadzeņu puslodi. Respektīvi viņas vienīgā smadzeņu puslode apstrādā informāciju no abām acīm, kas ir pasaulē vienīgais tāds dokumentētais gadījums.
1996. gadā kāda 22 gadus veca amerikāniete guva galvas traumu autonegadījuma laikā. Divus gadus pēc šī negadījuma viņai sākās krampju lēkmes. 2004. gadā viņa negaidīti nokļuva Pitsburgas slimnīcas psihiatrijas nodaļā. Sieviete, norādot uz pilnīgi viņai svešiem cilvēkiem, apgalvoja, ka viņi ir viņas radinieki un draugi. Viņa, piemēram, norādīja uz kādu citu pacientu un pateica, kas tas ir viņas vīrs. Sociālais darbinieks esot viņa māsa. Savukārt kāda slimnīcas māsa esot viņas māte. Tā nebija šizofrēnija vai halucinācijas, sieviete vienkārši svešos cilvēkos redzēja savus radiniekus. Viņai diagnosticēja Fregoli sindromu. Fregoli sindroms nosaukts pat godu itāļu aktierim Fregoli, kurš kļuva slavens pateicoties savai spējai ātri pārģērbties un mainīt tēlus. Cilvēki, kuri no šī sindroma cieš, apkārtējos cilvēkos redz tikai savus radus vai draugus. Sievieti vairākus mēnešus ārstēja no epilepsijas, kad vienā jaukā dienā viņas maldi pārgāja.
Orlando Serrels ir ļoti apdāvināta persona. Tikai viņš dāvanu saņēma ļoti neparastā veidā - dabūjot pa galvu ar beisbola nūju. Spēlējot šo populāro amerikāņu spēli 10 gados, Orlando saņēma sitienu pa galvu. Vairākas dienas viņš mocījās ar galvassāpēm. Pēc tam, kad sāpes pārgāja, viņš atklāja, ka spēj atsaukt ideāli atmiņā visu dienu notikumus sākot ar 1979. gada 17. augustu - dienu, kad viņš dabūja pa galvu. Orlando apgalvo, ka viņš iztēlojas galvā kalendāru un tādā veidā spēj atsaukt atmiņā jebkuru dienu un pastāstīt, ko darīja šīs dienas vienā vai otrā laikā.
Līdz pat 1990. gadam somam Toimi Soini piederēja pasaules rekords - viņš palika nomodā 276 stundas jeb 11,5 dienas. Tomēr šī rekorda jaunos īpašniekus vairs Ginesa Rekordu grāmatā neatzīmē, jo tas ir ļoti bīstams pasākums. Miegs ir vitāli nepieciešams, ilga tā iztrūkuma ietekmē cilvēks mirst. Tāpēc arī nomira kāds Čikāgas mūzikas skolotājs vārdā Maikls Korke - viņa smadzenes burtiski nespēja atslēgties. Korke cieta no retas prionu izraisītas slimības - fatal familial insomnia jeb fatālā ģimenes bezmiega. To izraisa traucējums gēnā PrPc, kā rezultātā netiek sintezēti proteīni, kas normā atbild par iemigšanas procesa uzsākšanu. Dažu mēnešu laikā Korke mocījās no tik stipra bezmiega, ka viņa dezorientācija pārtapa dememcē jeb plānprātībā. Lai atslēgtu viņa smadzenes kaut uz brīdi, ārsti ieveda viņu mākslīgajā komā. Viņš mira 1992. gadā - vien sešus mēnešus pēc slimības sākšanās.
Laimīgas sagadīšanās dēļ Semam Eskvibilam veica izmeklējumus, kuru laikā atklāja veidojumu smadzenēs. Ārsti nodomāja, ka tas ir audzējs un jau pēc trim dienām nolika Semu uz operācijas galda, lai to izņemtu. Kad viņi atvēra Sema galvaskausu un nolēma izgriezt veidojumu, tad visus nošokēja negaidīts atradums - maza pēdiņa Sema smadzenēs. Atklājās, ka tā ir teratoma. Šis retais audzēja paveids var izaugt dažādu audu veidā - visbiežāk matu, zobu, ādas un nagu veidā. Sema gadījuma šo stāvokli izraisīja "fetus in fetus" - parazītiskais dvīnis, kurš saplūda ar Semu abiem atrodoties vēl mātes miesās. Viņa smadzenēs atklāja arī parazītiskā dvīņa rociņu un zarnas. Visu veiksmīgā kārtā izdevās izņemt un Sems izveseļojās.