/Pacelts/
Labs vakars Jūsmājās!
Pētot rakstus uzgāju rakstu par gulēšanu skolas solā un piemetās tāda kā nostaļģijas lēkme...
Pats jau skolu esmu beidzis un azigājušo mācību gadu ar gulēšanu nodarbojos augstskolā, bet ne par to ir stāsts.
Kādēļ skolā bija tik labi?37
545
6
Atceros savu pirmo skolas dienu. Sagatavošanā biju gājis, jo tā laikam bija obligāta prasība, bet bērnudārtzu izlaidu, jo bērnībā mani pieskatīja vecvecāki. Protams, bija sagatavošanā grupa bērnu, bet nebijām vairāk par kadiem 15 knēveļiem, tādēļ 30 cilvēku liela klase skolā (Rīgas centra skolā uzsāku mācības) man bija kas pilnīgi jauns.
Protams, biju sabijies, bet viss likās tik interesants un uz skolu gāju ar prieku, jo pirmas četras klases bija vienas vienīgas rotaļas. 
Dziedāju korī, dejoju modernās dejas skolas deju kolektīvā un viss bija super.
Bet tad sākās 5. klase, jeb pamatskola. Klāt nāca jauni priekšmeti, kā, piemēram, krievu valoda vai vācu valoda. Rozā brilles tai laikā no acīm nokrita un saprotams, ka uz skolu vairs ar tādu prieku negāju. Bija jautri spēlēt fiškas un skraidīt pa gaiteņiem, bet jo lielāki augam, jo vairāk mainījās (palika vienmuļākas) mūsu izklaides... Par skriešanu runājot - atceros, ka vēl pamatskolā bija piezīmēm pilna dienasgrāmata: "Skrien pa gaiteni!"
8. klasē sākās fizika un ķīmija, bet protams, ka tai laikā nenovērtējām priekšmetu noderīgumu. Jo, ja tā padomā, tad fizika, ķīmija un valodas ir tieši tie interesantākie priekšmeti, kas dzīvē var visvairāk noderēt... Protams, arī pārējie noder, bet pret tiem attieksme tai laikā nebija tik noraidoša. :D
Tālāk jau izlaidums, dokumentu iesniegšana lai iestātos vidusskolā un pilnīgi jaunas skolas dzīves sākums. :)
Vidusskola. Jā, tas bija interesants laiks. Skola vairs galīgi nebija prātā. Tikai izklaides ar draugiem. Vairāk vai mazāk derīgas... Domāju, ka vidusskola arī ir tas laiks, kad daudziem skola apnīk... Ir tā doma, ka tulīt tulīt jau skola būs cauri, skolotāji nav īpaši gudri un tā pat "visa šītā pamatskolas malšana pa riņķī" dzīvē nekam nederēs.
Posms, kad centāmies izbaudīt dzīvi un pēc iespējas mazāk domāt par skolu.
Un tā līdz pat 12. klases eksāmeniem, kad patiesi atklājās, kurš bijis gudrs, kurš stulbs ne tik gudrs un kurš ir bijis vienkārši slinks. Pēc eksāmeniem pirmā doma - nu tik būs, esmu visu pabeidzis, sākšu liela cilvēka dzīvi!
Bet realitāte ir tāda, ka iesrtājoties augstskolā un uzsākot darba saistības dzīve nepaliek vieglāka. Tieši otrādi. Protams, ir finansiālā neatkarība (kā kuram) un pasniedzēji augstskolā attiecas pret Tevi kā pret cilvēku, bet līdz ar to nāk arī pieauguša cilvēka rūpes par finansēm, nākotni... Nu visu iespējamo....
Un tieši tie ir tie brīži, kad Tu atceries, ka Tev vecāki teica, ka skolā ir labi, bet saproti to tikai tagad un ar smaidu lasi, kā jaunāki cilvēki par Tevi sūdzās par to, cik viņiem slikti.
Jāstrādā nav, skolā tusējies ar draugiem, naudu dod vecāki. :)
Protams ir arī izņēmumi, bet tāds nu ir mans domu lidojums.
___________________________________________________________
Ceru, ka nebija pārāk garlaicīgi lasīt un ar labvakaru. 
P.S. Pēdējā bilde ir mana, jo vajadzēja pēc noteikumiem un nekā cita atbilstoša tā pat nebija. :)
Tev patiks šie raksti
, bet taisnība ir). kad mācījos vidusskolā tādu pofigistu bija maz,pārējie skolēni jau bija sapratuši,ka labas sekmes ved pie labiem līmeņiem eksāmenos un tie savukārt pie budžetiem augstskolās... bet skolā tomēr bija foršāk 
