Šajā rakstā piedāvaju atcerēties pēdējo desmitgažu šokējošākos notikumus pasaules sportā.
Pirmā daļa: http://spoki.tvnet.lv/sports/Sokejosakie-notikumi-sporta-vesture/791410
Šokējošākie notikumi sporta vēsturē (2)11
546
2
Vācijas futbola izlases vārtsarga Roberta Enkes pašnāvība.
Roberts Enke savas karjeras laikā pārstāvēja Monhengladbahas Borrusia, Benfica, Barcelona un Hannover 96 komandas, kā arī Vācijas izlases sastāvā aizvadīja 8 spēles. Pēc tam kad futbolista karjeru 2008.gadā beidza Jenss Lēmans, tieši Enke kļuva par Vācijas izlases pamatvārtsargu. Vācijas izlases galvenais treneris Joahims Lēvs, tuvojoties 2010.gada Pasaules Kausa finālturnīram izteicās, ka Enke esot reālākais kandidāts uz komandas pirmā vārtsarga pozīciju. Enke savu pēdējo profesionālo spēli aizvadīja 2009.gada 8.novembrī, kad viņa Hannover 96 savā laukumā nospēlēja 2-2 ar Hamburg. 2 dienas vēlāk, Enke izdarīja pašnāvību metoties zem ātrvilciena Hamburga-Berlīne. Viņam bija 32 gadi. Viņa sieva Terēze, vēlāk atklāja, ka Enke ilgstoši cieta no depresijas un vairākkārtīgi apmeklēja psihologu. Viņš neesot spējis pārdzīvot savas mazās meitiņas Laras nāvi 2006.gadā. Savā pirmsnāves vēstulē Enke atvainojās savai ģimenei un visiem, kuri viņam palīdzēja, ka nav ticis galā ar savu slimību. 2009.gada 15.novembrī, gandrīz 40 000 fanu ieradās uz AWD Arēnu (Hannover mājas stadions) lai piedalītos Roberta Enkes piemiņas ceremonijā. Viņš tiks apglabāts Noištadtē, blakus savas meitiņas kapam.
Stīva Mūra - Toda Bertuci incidents.
Viss sākās 2004.gada februārī, kad Kolorado Avalanche spēlētājs Stīvs Mūrs savainoja Vankūveras Canucks kapteini Markusu Neslundu, veicot asu spēka paņēmienu. Neslunds, tā brīža līgas labākais vārtu guvējs, guva vieglu smadzeņu satricinājumu un izgrūstu elkoņa kaulu. Spēles tiesnesis nenosvilpa pārkāpumu uzskatot, ka spēka paņēmiens esot bijis noteikumu robežās. Tam kategoriski nepiekrita Canucks galvenais treneris Marks Krofords, izsakoties, ka tiesnešiem vajadzētu vairāk respektēt līgas labāko vārtu guvēju. Vairāki Canucks spēlētāji pēc šīs spēles ar mediju starpniecību sāka draudēt Mūram, ka atriebsies. Uzbrucējs Breds Mejs, Mūru nosauca par "sūda gabalu". 2004.gada 8.martā, abas komandas atkal tikās viena pret otru. Pirmajā periodā Stīvs Mūrs izkāvās ar Canucks spēlētāju Metu Kuku un saņēma 5 minūšu noraidījumu. Avalanche šajā spēlē izvirzījās vadībā ar 5-0. Trešajā periodā laukumā tika sūtīts viens no visas līgas lielākajiem kaušļiem Tods Bertuci. Viņš mēģināja izprovocēt Mūru uz kautiņu, tomēr kad saprata, ka tas neizdosies, Bertuci slidoja aiz Mūra, saķēra viņa kreklu un no aizmugures iesita viņam pa pakausi. Mūrs acumirklī zaudēja samaņu, Bertuci uzkrita viņam virsū un Mūrs ar seju atsitās pret ledu. Rezultātā Mūrs bija guvis kakla skriemeļu lūzumu 3 vietās, smadzeņu satricinājumu un dažādus sejas nobrāzumus. Stīva Mūra karjera bija galā, viņš pēc tam vairs neaizvadīja nevienu spēli NHL. Vēlāk, Bertuci sasauca preses konferenci, kurā ar asarām acīs atvainojās Mūram un viņa ģimenei par savu rīcību. Bertuci tika diskvalificēts līdz sezonas beigām un tika saukts pie kriminālatbildības.
Latrels Sprīvels strīda laikā žņaudz Goldensteitas Warriors galveno treneri Pīdžeju Karlisimo.
Četrkārtējā NBA All-Star spēļu dalībnieka Latrela Sprīvela spožo karjeru aizēnoja 1997.gada 1.decembra incidents ar savas pārstāvētās Goldensteitas Warriors komandas galveno treneri Pīdžeju Karlisimo. Komandas treniņa laikā treneris Karlisimo uzbļāva, lai Sprīvels dod rūpīgākas piespēles. Sprīvels atbildēja, ka nav pietiekami labā garastāvoklī, lai uzklausītu kritiku un lika trenerim ieturēt distanci. Kad treneris piegāja tuvāk, Sprīvels sāka draudēt, ka nogalinās viņu un pēc tam ķērās pie viņa kakla. Žņaugšana ilga aptuveni 10 sekundes pirms komandas biedriem izdevās dabūt Sprīvelu nost no trenera. 20 minūtes vēlāk, pēc iznākšanas no dušas, Sprīvels piegāja pie Karlisimo un ar dūri iebelza pa viņa labo vaigu. Šī nebija pirmā reize, kad Sprīvels tā uzvedās. 1993.gadā viņš treniņa laikā sakāvās ar savu komandas biedru Džeromu Kērsiju. Komandas biedri Sprīvelu raksturoja kā ļoti smaga rakstura cilvēku, kuram piemita Maikam Taisonam raksturīgā agresivitāte. Pēc šī incidenta kluba vadība anulēja viņa 32 miljonus dolāru vērto līgumu, bet NBA viņu diskvalificēja uz gadu. Sprīvels vairs nekad neuzvilka Warriors kreklu, jo tika aizmainīts un Ņujorkas Knicks. Sprīvela karjera NBA negaidīti aprāvās 2005.gadā, kad viņš noraidīja Minesotas Timberwolves piedāvāto 21 miljonu dolāru vērto līgumu uz 3 sezonām. Sprīvels izteicās, ka ar tik niecīgu atalgojumu nespēs paēdināt savus bērnus.
Daiļslidotāja Tonja Hārdinga noorganizē uzbrukumu savai sāncensei Nensijai Keriganai.
Daiļslidotāja Nensija Kerigana no ASV bija galvenā pretendente uz zelta medaļu 1994. gada olimpiskajās spēlēs Lillehammerē. To apzinājās arī Keriganas sīvā konkurence amerikāniete Tonja Hārdinga, kura pirms Olimpiādes noorganizējusi uzbrukumu savai konkurentei, kā rezultātā Nensija Keringa guva smagu kājas traumu. Līdz olimpisko spēļu atklāšanai Keriganai izdevās atveseļoties un izcīnīt olimpisko sudrabu. Neskatoties uz uzbrukuma skandālu, arī Hārdinga piedalījās daiļslidošanas sacensībās, kuras noslēdza astotajā pozīcijā.
Maiks Taisons cīņas laikā nokož gabaliņu sava pretinieka Evandera Holifīlda auss.
1997.gada 28.jūnijā Grand Garden Arēnā, Lasvegasā, notika viena no visu laiku dīvainākajām cīņām boksa vēsturē. Pasaules Boksa Asociācijas Smagsvaru Čempionāta ietvaros tikās Maiks Taisons un Evanders Holifīlds. Abi bokseri cīnījās 7 mēnešus iepriekš, toreiz par pastarīti uzskatītais Holifīlds pārsteidzoši nokautēja Taisonu 6.raundā. Arī šoreiz cīņa sākās ar Holifīlda dominanci. Trešā raunda beigās, Taisons pārlieca savu galvu pāri Holifīlda plecam un iekodās viņa labajā ausī, nokožot nelielu gabaliņu auss augšdaļas, pēc tam šo gabaliņu izspļāva uz ringa grīdas. Holifīlds milzīgās sāpēs tika vaļā no Taisona tvēriena un cīņas tiesnesis pārtrauca cīņu. Holifīlds tiesnesim parādīja savu nokosto un asiņojošo ausi. Cīņa tika apturēta uz vairākām minūtēm, kamēr mača tiesnesis lēma kā rīkoties tālāk. Viņa pirmais lēmums bija nekavējoties Taisonu diskvalificēt, tomēr Holifīlda ārsts signalizēja, ka par spīti kodienam Holifīlds var turpināt cīņu. Vēl vienas apķeršanās laikā, Taisons iekodās Holifīlda kreisajā ausī, šoreiz šis kodiens atstāja tikai rētu. Tiesnesis šoreiz cīņu nepārtrauca un abi bokseri turpināja cīnīties līdz beidzās laiks. Pēc tam tika atklāts otrais kodiens un cīņa tika pārtraukta. Taisons tika diskvalificēts un Holifīlds saņēma Pasaules smagsvara trofeju un lielo balvu. Taisons saņēma 3 miljonu dolāru sodu kā arī uz laiku zaudēja savu boksera licenci.
F1 braucēju Airtona Sennas un Rolanda Racenberga nāves 1994.gada San Marīno Grand Prix laikā.
1994.gada 30.aprīlī, treniņbraucienu laikā Imolas trasē nositās austriešu braucējs Rolands Racenbergs (attēlā pa labi). Pēc priekšējā spārna bojājuma Racenbergs nolēma nedoties pitstopā un turpināt braukt. Lielā ātruma rezultātā priekšējās spārns atdalījās pavisam un pakļuva zem Racenberga formulas riteņiem, kā rezultātā viņš nespēja izņemt līkumu un 314 km/h lielu ātrumu ietriecās trases sienā. Viņš tika aizvests uz slimnīcu, bet no gūtajām traumām nomira. Viņš bija pirmais F1 braucējs, kurš Grand Prix sacensību laikā bija zaudējis dzīvību, kopš 1982.gada, kad Kanādas Grand Prix izcīņas laikā nositās itāļu braucējs Rikardo Paleti. Nākamajā dienā notika galvenā sacīkste, kuras laikā trīskārtējais F1 pasaules čempions Airtons Senna, stūres defekta dēļ nespēja izņemt Tamburello līkumu un milzīgā ātrumā ietriecās trases betona sienā. Senna guva nāvējošas galvas traumas, ko izraisīja balstiekārtas stienis, kas ietriecās viņa galvā. Viņa kombinezona piedurknē tika atrasts Austrijas karogs, ko viņš uzvaras gadījumā būtu vicinājis par godu mirušajam Racenbergeram
Serbu basketbolists Bobans Jankovičs spēles laikā gūst traumu, kas paralizēja viņu uz visu atlikušo mūžu.
1993.gada 28.aprīlī, Grieķijas basketbola līgas playoff mačā savā starpā tikās Panionios un Panathinaikos komandas. 8 minūtes pirms saspringtā mačā beigām Panionios spēlētājs Jankovičs guvu svarīgu grozu par spīti pretspēlētāja Fragiskos Alvertis ciešai aizsardzībai. Tomēr, šī mača tiesnesis šo grozu neieskaitīja, tā vietā viņš piešķīra Jankovičam piezīmi uzbrukumā. Tā bija Jankoviča 5. piezīme šajā spēlē, kas nozīmēja, ka viņam spēle bija galā. Jankovičs uz šo viņaprāt nepareizo tiesneša lēmumu reaģēja no dusmām triecot galvu pret cieto groza konstrukciju. Tā rezultātā viņš savainoja muguras smadzenes un atlikušo mūža daļu pavadīja ratiņkrēslā. Pavadīdams ratiņkrēslā savas dzīves pēdējos 13 gadus, Jankovičs pamatīgi pieņēmās svarā un mira no sirds mazspējas 2006.gadā, 42 gadu vecumā.
Kobī Braients apsūdzēts par seksuālu uzbrukumu 19 gadīgai viesnīcas darbiniecei.
2003.gada jūlijā, pēc kārtējās veiksmīgās sezonas, NBA zvaigzne Kobī Braients devās uz Kolorādo lai veiktu ceļgala operāciju. Dažas dienas pirms paredzētās operācijas Braients apmetās The Lodge and Spa at Cordillera viesnīcā, Edvardsas pilsētā. Vēlāk, kāda 19 gadīga šis viesnīcas darbiniece vārdā Ketlīna Fabere vērsās policijā, apgalvojot kā Braients viņu viesnīcas numuriņā esot izvarojis. Braients tika arestēts, viņš atzina savu vainu laulības pārkāpšanā, kas izpostīja viņa reputāciju, jo lielākie sporta brendi nekavējoties pārtrauca sadarbību ar Braentu. Tika uzsākta tiesvedība, tomēr pēc tam cietusī atteicās no savām liecībām un tika panākts izlīgums.
Minhenes slaktiņš.
1972.gada 5.septembrī, Minhenes Vasaras Olimpisko spēļu laikā 8 bruņoti Palestīniešu organizācijas "Melnais Septembris" teroristi ielauzās olimpisko spēļu ciematā un par ķīlniekiem sagrāba 11 Izraēlas olimpiskās komandas dalībniekus. Teroristi pieprasīja lai tiktu atbrīvoti 234 Izraēlā esošie cietumnieki,kā arī Sarkanās armijas frakcijas dibinātāji Andreas Bāders un Ulrike Meinhofa. Neveiksmīgas policijas operācijas laikā, visi ķīlnieki tika nogalināti, bojā gāja arī 5 teroristi un viens vācu policists. Olimpiskās spēles uz laiku tika pārtrauktas un notika dažādi bojāgājušo piemiņas pasākumi.
Leģendārais dienvidslāvu basketbolists Dražens Petrovičs iet bojā autoavārijā.
Pirms došanās uz NBA, Dražens Petrovičs izbaudīja veiksmīgu karjeru vairākos Eiropas klubos, to skaitā Šibenka, Cibona un Madrides Real. Petrovičs vairākas reizes tika atzīts par Eiropas un Dienvidslāvijas labāko basketbolistu. Vēloties izrādīt savus talantus lielākai auditorijai, Petrovičs 1989.gadā pievienojās NBA komandai Portlendas Trail Blazers. Savas pirmās NBA sezonas laikā viņš spēlēja lielākoties kā rezervists, tomēr pēc tam, kad viņš tika aizmainīts uz Ņūdžersijas Nets viņš kļuva par zvaigzni. Nets sastāvs viņš sevi pierādīja kā vienu no labākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem visā līgā. 1993.gada sezonā Petrovičs ar vidēji 22,3 punktiem spēlē bija līgas 11. rezultatīvākais spēlētājs līgā. Neskatoties uz to Petrovičs nesaņēma ielūgumu uz 1993.gada NBA All-star spēli. 1993.gada vasarā, pēc savas labākās NBA sezonas, Petrovičs devās uz Poliju, kur Horvātijas izlase aizvadīja Eurobasket 1993 kvalifikācijas spēli. Būdams vīlies, ka Nets kavējās ar viņa līguma pagarināšanu, viņš apsvēra iespēju pamest NBA un savu karjeru turpināt Grieķijā. Klīda baumas, ka Petrovičs bija mutiski vienojies ar Panathinaikos klubu. Petrovičs gāja bojā satiksmes negadījumā uz pielijušā autobāņa, netālu no Ingloštadtes, Bavārijas provincē, Vācijā. Avāriju izraisīja kravas auto vadītājs, kurš mēģinādams izvairīties no sadursmes zaudēja kontroli pār savu auto, iztriecās joslu atdalošajai barjerai un nokļuva tieši VW Golf priekšā, kurā tobrīd pasažiera sēdeklī atradās guļošais Petrovičs. Viņš gāja bojā notikuma vietā, bet viņa draudzene guva dzīvībai bīstamas traumas. Avārijas brīdī Petrovičs nebija piesprādzējies. 2002.gadā Petrovičs tika uzņemts basketbola slavas zālē.
Tev patiks šie raksti
