Kā jau mums visiem labi zināms, kaut ko apēdot, cukura līmenis mūsu asinīs aug, bet tikai uz nelielu laiciņu, jo insulīns (tiek ražots aizkuņģa dziedzera alfa (?) šūnās), ātri vien to piegādā tām šūnām, kuru eksistencei vitāli nepieciešama glikoze jeb cukurs - muskuļaudi un taukaudi.
Pats par sevi augsts cukura līmenis asinīs neko nenodra, bet, ja ir problēmas ar insulīnu, tad cukuru nesaņem šūnas un iestājas tā sauktā diabētiskā jeb hipoglikēmiskā koma.
Ir 2 tipu diabēti. Pirmais tips ir iedzimts vai iegūts un ir tikai aptuveni 10-20 % diabēta slimnieku. viņu aizkuņģa dziedzeris diabētu neražo vispār kopš viņu dzimšanas vai arī pēc smaga dziedzera iekaisuma, kurā insulīna šūnas ir iznīcinātas.
2. tipa diabēts ir tieši saistīts ar mūsu dzīvesveidu. Mazkustīgums, trekna pārtika, stress utt. Visi šie faktori kombinējoties noved pie tā, ka mūsu organisms insulīnu ražo gan, bet mūsu šūnās glikozi tas ievadīt nespēj.
Bet ko nu par to, man diabēta nav un ceru, ka nebūs, bet nolēmu izdarīt nelielu ''cukura'' jeb treknas pārtikas testu.