Pievieno rakstu! Seko Draugiem Seko Facebook Seko Twitter
 
0
13

Deguna asiņošana, kuras zinātniskais nosaukums ir epistakse, ir izplatīta un nepatīkama parādība, kas vairākumā gadījumu tomēr nerada draudus veselībai. Ārstu aplēses liecina, ka aptuveni 60% cilvēku to ir piedzīvojuši vismaz vienu reizi mūžā.

Degunā ir daudz sīku asinsvadu jeb kapilāru, kas ir ļoti trausli un viegli var tikt pārrauti, tādējādi izraisot asiņošanu. Sevišķi daudz to ir tā dēvētajā Kīselbaha pinumā, kur savstarpēji savienojas kapilāri, kas saistīti ar vairākām artērijām. Kīselbaha pinums atrodas deguna starpsienā, un tur sākas 90% no visām deguna asiņošanām.

Asinsvadu bojājumus var izraisīt daudz dažādu faktoru. Tā var būt mehāniska iedarbība, piemēram, deguna urbināšana, tajā iekļuvis svešķermenis, pārāk spēcīga šņaukšana vai arī sitiens pa degunu. Ziemas mēnešos asiņošana var notikt biežāk sausā gaisa dēļ, jo, deguna gļotādai izkalstot, asinsvadi kļūst vieglāk ievainojami. To var izraisīt arī dažādu medikamentu lietošana, alerģijas vai, piemēram, pārmērīga aizraušanās ar alkoholu. Pretēji izplatītam mītam augsts asinsspiediens parasti nav saistāms ar deguna asiņošanu.

Lielākajā daļā gadījumu asiņošana ir nekaitīga un pāriet pati no sevis piecu līdz septiņu minūšu laikā, lai gan var radīt ļoti nepatīkamas situācijas, īpaši atrodoties sabiedriskās vietās. Retos gadījumos tā var būt bīstama dzīvībai vai signalizēt par nopietnākām kaitēm. Ar ārstu vajadzētu konsultēties, piemēram, ja deguna asiņošana notiek bieži, tās laikā jūtamas sirdsklauves vai ir apgrūtināta elpošana.

0
13

Citi šī autora raksti:

Lasi vēl labākos rakstus:

komentāri [1]

Niks: vai ienāc ar
Kārtot komentārus: populārākie | jaunākie | vecākie
Rādīt bildes
SAMSS avatars
Medaļa Patīk komentārsMedaļa NostradamsMedaļa Vilkaču klana biedrs
  SAMSS 09.01.18 21:26
 
0
0