Mīļi sveicu visus Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā! Šodien aicinu ikvienu kaut nedaudz aizdomāties par savu zemi, par to, ko tā mums katram nozīmē. Lai kur arī mēs būtu, vienkārši priecāsimies, ka mums ir kaut kas kopējs - mūsu Latvija. Atzīšos, man ir kauns par savu valsti, bet tajā pat laikā paties lepnums par savu zemi Latviju!
Rīt sākas hoķis, olēēēē, olēē, olēēē !! 
Latvija - uzvara!
Mums ticis visszilākais ezers,
Un rudākais rudzu lauks. Visbaltākā bērzu birze,
Vismelnākais rupjmaizes klaips.
Un tieši Latvijai ticis Vissvētākais debesu jums,
Jo savu visskaistāko zemi Dievs ir atdevis mums. 
/L. Vāczemnieks/
Jums arī visu no sirds, vien lūgums nejauk valsti ar valdību. Nav pareizi apgalvot ka ir kauns par valsti - mūsu Latviju. Tas nozīmē ka tad ir kauns arī par valsts karogu, ģērboni, himnu? Kauns par valsts vēsturi? Ar vārdiem vajag rīkoties uzmanīgāk. Viens Dievs, viena zeme, viena tauta. Dievs svētī Latviju. 
Es neaicinu tevi, lai mīli mani,
Es aicinu, laI mīli mūsu Latviju!
Es neaicinu tevi, lai cieni mani,
Es aicinu, lai cieni mūsu Latviju!
Drošs patvērums tā mums un miera osta,
Kad citas zemes nemieri un kari posta.
Valsts nav tikai simts simtkāji. Valsts ir zeme ar savām robežām, cilvēkiem, kas te dzīvo, strādā, svin svētkus, pierastā un skaistā daba ar upēm, ezeriem, mežiem, jūru, ar dziesmu svētkiem un Jāņu ugunskuriem... un ar hokeja komandu. Latvija ir tikai nosaukums mūsu valstij. Un, ja nebūtu valsts, tad arī nebūtu olēē, olēēē, Latvijai- uzvara! Tāpēc es lepojos ar mūsu Latvijas valsti un novēlu tai saules mūžu!
Apsveicu visus Spokus mūsu valsts tik nozīmīgā dienā, lai visiem piepildās visas vēlēšanās, un sasniedz to, par ko sapņo. 
