kā nekaitīga fanošana un atdarināšana mēdz pārvērsties šausminošās galējībās.
ja vēlaties otro daļu, rakstat komentāros.
kā nekaitīga fanošana un atdarināšana mēdz pārvērsties šausminošās galējībās.
ja vēlaties otro daļu, rakstat komentāros.
1. Slepkava, kas pārāk cieši sevi identificēja ar romāna varoni
Kad Marku Deividu Čepmenu arestēja par Džona Lenona slepkavību, viņam rokās bija divas lietas – pistole un Dž. D. Selindžera “Uz kraujas rudzu laukā”.
Čepmenam bija nelaimīga bērnība, kurā viņš bieži tika fiziski ietekmēts un bija liecinieks narkotiku lietošanai. Viņš pievērsās Dievam, atmeta narkotiku lietošanu un bija nostājies uz pareizā ceļa. Taču divas lietas viņa dzīvi mainīja uz visiem laikiem – kad Džons Lenons paziņoja, ka Bītli ir populārāki par Jēzu Kristu un, kad viņa draugs viņam iedeva izlasīt “Uz kraujas rudzu laukā”.
Līdzīgi kā citi kristieši arī Čepmens bija saniknots, izdzirdot Lenona paziņojumu. Viņš arī sāka sevi saistīt ar grāmatas galveno varoni Holdenu Koulfīldu (grāmatā Koulfīlds klejo pa Ņujorkas ielām, juzdamies bezpalīdzīgs melu jūrā). Saskaņā ar Čepmena bijušās sievas Glorijas teikto, viņš bija dusmīgs, ka Lenons sludināja mīlestību un mieru, taču sēdēja uz milzīgas naudas kaudzes. Čepmens vēlāk stāstīja, ka viņš (Lenons) vēlējās, lai iedomājamies pasauli bez īpašumiem, bet te nu viņš bija – miljonārs ar jahtām un savrupmājām, smejoties par cilvēkiem, kas ticēja viņa meliem un pirka viņa albumus, un veidoja savas dzīves šo albumu mūzikas fonā.
1980. gada 8. decembrī Čepmens pameta Ņujorkas Šeratona viesnīcu un pavadīja lielāko dienas daļu pie Dakota daudzdzīvokļu nama, kur mitinājās Lenons. Kad Lenons un viņa sieva Joko Ono pameta ēku, lai dotos uz studiju, viņš apstājās, lai sniegtu Čepmenam autogrāfu - parakstīja savu jaunāko albumu “Double Fantasy”.
Čepmens gaidīja. Kad Lenons atgriezās vēlāk vakarā, Čepmens iešāva viņam mugurā. Sv. Lūka-Rūzvelta (St. Luke’s-Roosevelt) slimnīcā Džons Lenons tika pasludināts par mirušu.
Čepmens turpināja lasīt grāmatu, līdz ieradās policija. Vēlāk viņš liecībā sacīja: “Esmu pārliecināts, ka liela daļa manis ir Holdens Koulfīlds, grāmatas galvenais varonis. Mazākā manis daļiņa droši vien ir pats Velns.”
2. Pašpasludinātais sātanists, kuru iedvesmoja AC/DC
Ričarda Ramireza noziegumi izraisīja “Sātana paniku”, kas bija izplatīta Amerikā 1980.-tajos gados. Ramirezs bija pašpasludināts smagā metāla mūzikas fans, sātanists un sērijveida slepkava, kas nogalinājis 15, bet sakropļojis vēl veselu lērumu cilvēku Losandželosas rajonā. Viņš tika notverts 1985. gada 30. augustā. Viņu dēvēja par “Nakts Stalkeri”, jo viņš fanoja par mūziku, kurā tika izmantota Sātana tēma. Visvairāk viņš aizrāvās ar AC/DC 1979. gada albumu “Highway to Hell”.
Albuma pēdējās dziesmas “Night Prowler” teksts vēsta: “Vai aiz loga dzirdams troksnis? Vai uz aizkariem redzama ēna? Kamēr tu guli kails kā ķermenis zārkā, nekustīgs, kamēr es ienāku tavā istabā...” Saskaņā ar paziņojumiem Ramirezam šie vārdi bija īpaši svarīgi. Stāsta, ka viņa iesauka radusies tieši no šīs dziesmas.
Mūziķiem, kas cieta no mediju izraisītajām pretrunām un Ramireza noziegumiem, uzstāja, ka dziesma ir pārprasta. Dziesma “Night Prowler” gluži vienkārši ir par puisi, kas naktī iezogas pie savas meitenes.
Savas dzīves laikā (viņš mira dabiskos apstākļos 2013. gadā, gaidot sava nāvessoda izpildi) Ramirezs nedarīja neko, lai izgaisinātu saikni starp sevi un grupu. Highway to Hell albuma vāciņš ar slepkavas parakstu tiek tirgots internetā.
3. Cilvēks, kas plānoja ASV prezidenta slepkavību, lai pievērstu aktrises uzmanību
1981. gadā, pirms došanās slepkavot prezidentu Ronaldu Reiganu, Džons Hinklijs juniors iedvesmojās no Mārtina Skorsēzes 1976. gada filmas “Taksists” (Taxi Driver), kas bija kļuvusi par viņa apsēstību. Viņš vairākas reizes noskatījās filmu un izlasīja grāmatu, pēc kuras uzņemta filma, kā arī nepārtraukti klausījās filmas skaņu celiņu.
Hinklijs savu stilu izveidoja līdzīgu filmas galvenā varoņa Trevisa Bikla tēlam.
Bikls (ko atveido Roberts Deniro) ir noslēgts, maniakāls taksists, kas vēlas noslepkavot prezidenta amata kandidātu, lai iegūtu kādas sievietes labvēlību, kas iepriekš nekādi nav izdevies. Viņš nenonāk tik tuvu, lai kaut ko reāli darītu. Tā vietā viņš savu laiku velta, lai izglābtu kādu jaunu prostitūtu (atveido Džodija Fostere). Realitātē Hinklijs pa visu valsti sekoja Fosterei un centās ar viņu sazināties, taču bez rezultātiem. Viņa lēmums nogalināt prezidentu bija vēl viens mēģinājums piesaistīt aktrises uzmanību.
Hinklijs sevi identificēja ar Biklu un pārņēma daudzus viņa ieradumus – sākot ar armijas stila jakas valkāšanu un beidzot ar dienasgrāmatas rakstīšanu. Viņš pat izdomāja fiktīvu draudzeni, kas bija balstīta uz Bikla mīlestību filmā.
Tiesas procesā prasītājs centās pierādīt, ka Hinklijs apzināti atveidoja filmas varoni, bet aizstāvība apgalvoja, ka viņš cieš no garīgas saslimšanas un bija kļuvis par šo varoni. Žūrija pēc apspriešanās atzina Hinkliju par garīgi nepieskaitāmu.
Hinklijs jau 30 gadus atrodas Sv. Elizabetes psihiatriskajā slimnīcā Vašingtonā. 2013. gadā tiesnesis atļāva Hinklijam uz ilgāku laiku pamest slimnīcu, lai apciemotu savu veco māti. Tagad viņam ir atļauts veselas 17 dienas uzturēties ārpus slimnīcas sienām.
4. Pēc virknes līdzīgu noziegumu pastrādāšanas, Lielbritānijā uz 27 gadiem aizliedz filmu
1972. gadā režisors Stenlijs Kubriks pieprasīja Warner Brothers studijai pārtraukt viņa filmas “Mehāniskais apelsīns” izrādīšanu Lielbritānijā, jo tā iedvesmoja virkni līdzīgu noziegumu reālajā dzīvē.
Filmas stāsts ir par pusaudžu nemiera cēlāju Aleksu Delardžu un viņa bandu. Filma tika sasaistīta ar vairākiem noziegumiem neilgi pēc tās iznākšanas, no kuriem:
- 16 gadīgs puisis nogalināja vecāku vīrieti, imitējot skatu no filmas, kur banda uzbruka klaidonim,
- tika izvarota 17 gadus veca holandiešu meitene. Noziegumu pastrādāja grupa, kas sevi dēvēja “Singin’ in the Rain”, kas bija grotesks veltījums filmas ainai, kur banda izdara to pašu.
- 16 gadīgs puisis, tērpies filmas tēliem līdzīgā apģērbā, piekāva mazu bērnu.
Arī pats Kubriks un viņa ģimene saņēma draudus, bet pie viņu mājas tika rīkota protesta akcija.
Kopumā filma Lielbritānijā bija aizliegta 27 gadus, taču atkal kļuva pieejama pēc Kubrika nāves 1999. gadā
Pēdējo filmu noskatījos, skolā par viņu bija domraksts jāraksta Nuuuuu slima filma, ļoti slima filma. bet iesaku noskatīties pēc tam nedaudz galva sāpēs, bet tas jau normāli
Pēdējo filmu esmu redzējis, godīgi sakot, man patika, bet pēc filmas noskatīšanās negāju apzagt veikalu