Blondīņu tipi
Blondīne – tā ir ne tikai matu krāsa, bet kādam arī – diagnoze. Lai cik dīvaini nebūtu – par brunetēm joki ir visai maz. Skaudība? Varbūt! Ielūkosimies – kas īsti ir blondīnes un kādi ir blondie tipi. Uztvert – nenopietni, ja ķer pie sirds.
Cilvēki ir centušies izzināt, kāpēc tieši blondīnes tik ļoti piesaista uzmanību, ar ko. Un, kā izrādās, pastāv vairāku veidu blondīnes.
Eņģelis
No šīm meitenēm parasti tiek gaidīts tikai viens – būt skaistām. Vai arī vienkārši jaukām, ja reiz par to. Šāds blondīņu tips ir trausls un nespēj pacelt neko smagāku par vīna vai šampanieša glāzi. Smiekli viņai ir kā dzidrs sudraba zvaniņš. Ja balss tiek pacelta, tad galu galā – tikai spiedziens vien dzirdams. Nost ar kompromisiem! Viņu vilina tēva jūtas, pat starp vienaudžiem viņa tādas meklē. Blondīne – eņģelis ir parasti samērā trausla, liek vīriešu kārtas pārstāvjiem izjust vēlmi viņu aizsargāt no visa un visiem. Pat no nelielas vēja pūsmas. Viņas var būt neliela auguma, sārtiem vaigiem, lielām acīm. Tipiski seksuāli pievilcīga.
Piemērs: Merilina Monro.
Maita
Pastāv uzskats, ka agresija ir brunešu privilēģija. Nebūt nē! Blonda maita var būt aktīva un veiksmīga ne tikai privātajā dzīve, bet arī darbā. Stereotips, ka visas blondīnes ir dumjas lelles, viņām ir papildus ierocis, ko viņas noteikti izmanto savā labā - varu būt dumja, bet viltīga un tālredzīga. Šis tips varētu būt čempions šahā, ja vien viņas zinātu, kā jākustas figūrām. Šīs blondīnes prot lieliski manipulēt ar citiem cilvēkiem, jo īpaši vīriešiem. Uz citam sievietēm varbūt nenostrādā šarms, bet spiediens un negaidīts uzbrukums – kā reizi. Neviens taču no viņām negaida tādu rīcību! Blondīne – maita, protams, izmanto savas smadzenes ( tās ir pieejamas, jo vairums šādu blondīņu ir krāsotas brunetes ), krūtis, samtaino balss tembru. Vienvārdsakot – uz citu jūtām spēlē ar sava auguma dotībām. Tāpēc visbiežāk viņas galvenais trumpis ir tieši augums. Šo blondīņu tipu var sastapt sporta klubā, periodiski šļakstināmies baseinā vai arī skrienam veselīgā riksī pa kādu pilsētas parku.
Blondīne – maita kontrolē sevi un savu ķermeni uz visiem 500 % , tāpēc redzēt viņu kapājam iekšā treknas kūkas vai taukainu lazanju – tā būtu zinātniskā fantastika. Bet redzēt šādu feju lokam iekšā jau desmito glāzi vīna – normāla padarīšana. Šī tipa blondīne ļoti dinamiska. Maldījušies būs tie pleiboji, kuri uzskata: „Cik viegli viņa dejo uz bāra letes, tik viegli iegūstama!”. Iespējams, ka to ir izgudrojušas tantiņas, kas nakti pavada vienas uz ortopēdiskā matrača.
Blondīne – maita vienmēr ģērbjas seksīgi pievilcīgi vai uzsvērti eleganti, uz augstiem papēžiem vai „špiļkām”. Viņas nekad nenēsās brilles ar bieziem stikliņiem, pat, ja viņai ir nopietni mīnusi. Tās būs atturīgas brilles skaistos rāmjos. Bet visticamāk – kontaktlēcas. Blondīne ar bieziem briļļu stikliem – tas taču ir absurds!
Piemērs: Pamela Andresone vai Anete Sončika.
Pelēkā pele
Pats neambiciozākais blondīņu tips. Lai gan viņas ir visdabiskākās un visbiežāk sastopamās. It kā – ja vien nav pārkrāsojušas matus uz citu krāsu.
Pelēkā pele ir anēmiska personība, nenosakāma izmēra blūzītē. Uzmanību, persona bezizmēra blūzītē no Sonia Rykiel visticamāk ir iedalāma pie blondīne – maita tipa.
Parasti šo tipu nedz mīl, nedz ienīst. To vienkārši nepamana. Tomēr šī tipa blondīne var pārtapt gan par eņģeli, gan par maitu, ja vien ir attiecīgais stimuls, dzīves nepieciešamība, bet parasti tas nenotiek. Nevar taču noniecināt Mātes Dabas dāvanu... Tomēr – ja jūsu tuvumā ir šāda – nekāda – blondīne, jābūt uzmanīgiem. Viņas ir lieliski spiegi, visu ievēro, iegaumē un patur prātā.
Piemērs: Petas Vilsones atveidotais tēls Nikita.
Par blondīnēm neskaitās...
Blondīnes titulu ir jānēsā ar rūpību un lepni paceltu galvu ( bet ne pārāk augstu... ). Bez šaubām: neatņemama pazīme īstai blondīnei – perfekts manikīrs. Īsi nadziņi, neitrāls vai franču, ja esat blondīne – eņģelis. Asins sarkans vai visi intensīvi rozā toņi ( īpaši fuksijrozā vai dzērveņu) uz gariem, pat mākslīgajiem nagiem – blondīne – maita.
Īsa „zēngalviņa”- visneveiksmīgākais variants pat visdabiskākajai blondīnei, pat tad, ja grims ir kā mežonīgam indiānim. It īpaši, ja frizūra ir kā solistei no zviedru grupas „Roxette”. Galva spīd pa gabalu kā lampiņa...
Ataugušas matu saknes uzreiz nodod NE blondīnismu. Nekādā gadījumā to nedrīkst pieļaut! Tas izskatās ne tikai nedaudz vulgāri, bet arī prasti. Tas vairs nav modē arīdzan. Spogulī jūs redzat tikai vienu pusi. Bet aizmuguri? Ja jūs saņemtat matus it kā seksīgā copītē, tumšās matu saknes atbaida vīriešus, redzot jūsu pakausi. Vēl ļaunāk ir tad, ja mati ir aplūzuši un sašķeltiem galiem.
Blondīnei vienkārši nav tiesību staigāt „nesakārtotu galvu”. Un mati ir jāmazgā, jāmazgā, jāmazgā. Un jāfēno, jāfēno, jāfēno!
Un vēl kāda nianse par īstu blondo zvēru. Tā ir pareiza krāsas izvēle. Laba krāsa maksā naudu. Un nevis reizi pusotra divos mēnešos, bet tiklīdz parādās kaut viena ataugusi matu saknīte! Vēlams izvelēties frizētavu, nevis mājas apstākļus krāsošanai. Citādi var gadīties netīri blonds tonis. Vēl traģiskāk – ar rižā toņa piesitienu. Īstai blondīnei tas būs kā trieciens ar meteorītu pa galvu, nevis viegls tuk – tuk! Matus nevajadzētu balināt, citādi mati nebūs vis kā reklāmās – saulē spīdīgi un mirdzoši, bet gan savēlušies kā veci salmi kūtsaugšā.
Un pacentieties savu blondo toni izvēlēties rūpīgi, pie profesionāļa. Citādi gadīsies kā dažai labai slavenībai, kad izskata ziņā omītes izkonkurē uz „urrā!”. Nepareizi izvēlēts krāsas tonis var padarīt jūs ne tikai vecāku par saviem gadiem, bet arī par izsmiekla objektu. Un, galu galā, ne kāda blondīne īsta nesanāks!
