Aizliegtie mākslas darbi54

Loose Lips Sink Ships

Pītera Lagenbaha humoristiskā skulptūra attēlo bijušo ASV prezidentu Bilu Klintonu un Moniku Levinsku, kuri smejas viens par otru atrodoties vannā. Lagenbahs deva šim darbam trāpīgu nosaukumu - Loose Lips Sink Ships - tas ir britu sakāmvārds, kas radies 2. Pasaules Kara laikā. Šajā kontekstā tas lieliski apraksta abu mīlnieku lielo noslēpumainību no amerikāņu sabiedrības. California State Fair piešķīra mākslas darbam pirmo vietu un izstādīja savā ēkā Sakramento, bet drīz vien to no turienes patrieca (laikam kāds piezvanīja). Par laimi to paņēma cita iestāde, kurai bija labāka humora izjūta.

Yo Mama’s Last Supper

Jamaikiešu māksliniece Renē Koksa nolēma izveidot savu Da Vinči "Pēdējā Vakarēdiena" variantu. Fotogrāfijā viņa par divpadsimt apustuļiem izvēlējās dažādus melnādainus cilvēkus, bet sevi attēloja kā kailu Jēzus atveidojumu. Gluži kā "Holy Virgin Mary" arī šo darbu izstādīja Brooklyn Museum of Art un atkal jau panesās protesti no kristiešiem un Ņujorkas mēra. Mērs Džuliāns pat izveidoja speciālu komisiju, kas izvērtētu darbu un tādējādi to varētu izņemt no mākslas galerijas. Par laimi nākaimais mērs apturēja šīs komisijas darbību un kristieši varēja turpināt dusmoties.

Piss

Dāvida Černija skulptūra, kura attēlo divus vīriešus, kas čurā baseinā, ir redzama Prāgā. Interesantākā statujas daļa ir tieši gurni, kuri kustas un apgaismo ar savu urīnu arī tuvāko teritoriju. Lieki teikt, ka sākumā divi vīrieši, kas visu acu priekšā tur savus locekļus, izraisīju negatīvu iespaidu, bet nu jau tas ir kļuvis par vienu no Prāgas lepnumiem. Varbūt esi to redzējis?

Shark

Dāvids Černijs turpina pārsteigt publiku ar savu 2005. gada instalāciju. Tas ir reāla izmēra Sadama Huseina modelis, kas ievietots nelielā baseinā ar formaldehīdu. Černija darbu aizliedza Beļģijā un Polijā - galvenokārt tādēļ, ka nebija pārliecības par to, kā uz to reaģēs musulmaņi. Eiropa tolaik vēl nebija atguvusies no tā kādu ažiotāžu atstāja pravieša muhameda karikatūras Dānijā.

Everyone I Have Ever Slept With 1963–1995

Britu māksliniece Treisija Emina izveidoja šo instalāciju, kas sastāv no telts, kuras iekšienē ir izlikti to cilvēku vārdi, ar kuriem pati māksliniece ir pārgulējusi dotajā laika periodā. Prese uz šo mākslas darbu reaģēja visai spilgiti un papildināja savus avīžu rakstus ar tekstiem - "viņa gulēja ar jebkuru - pat ar izstādes kuratoru." Diemžēl darbs, kuru pārdeva par 40'000 mārciņām, sadega ugunsgrēkā 2004. gadā. Domājams daudzi par to nesatraucās, jo šo darbu uzskatīja par kaut ko perversu un amorālu.

Miss Kitty

2007. gadā izstādītā Paolo Šmidlina skulptūra attēlo pāvestu Benediktu XVI visai izaicinošā pozā. Nav zināms, kādēļ darbam ir dots tieši tāds nosaukumus, bet daudzus tas uzjautrināja...daudzus, bet ne katoļus. Skulptūru izņēma no izstādes Milānā, kas bija veltīta tēmai - saikne starp homoseksualitāti un mākslu. Dažādas katoļu organizācijas vērsās ar stipriem protestiem pret mākslinieku un viņa darbu, tādēļ "Miss Kitty" kļuva par tādu kā simbolu, kas parāda katoļu banīcas cenzūru attiecībā pret māksliniekiem pasaulē.

Fountain

Oldskūl mākslinieks Macels Dučamps izstādīja savu darbu "Fountain", kas bija vienkāršs pisuārs, kurā pats mākslinieks bija pačurājis. Mākslas darbs tika pabeigts 1917. gadā un toreiz tas izraisīja dedzīgas diskusijas par to, kas tad īsti ir māksla. Neskatoties uz nosodījumu no citu mākslinieku puses, šis darbs ieguva popularitāti sabiedrībā un presē. Par nožēlu jāsaka, ka mākslas darbs pazuda 1960. gadā kādā no izstādēm. Mani mierina tas, ka katru reizi pēc tualetes apmeklējuma, es tur atstāju mazu mākslas darbiņu :)

Eres Lo Que Lees (You Are What You Read)

Šo darbu izstādīja Guiljermo Vargas 2007. gadā izstādē Nikaragvā. Tas attēloja dzīvu, badā novārdzinātu suni, kas ir piesiets pie sienas. Tieši dzīvnieka priekšā no suņu cepumiem tika izveidots darba nosaukums, taču suņuks nespēju savus cepumiņus aizsniegt. Kamēr pārējie šajā rakstā attēlotie darbi cilvēkiem izraisīja viegli šokējošu iespaidu, tikmēr šis lika asinīm vārīties no dusmām. Vargas saņēma vairākus nāves draudus izstādes laikā. Izstādes rīkotāji apgalvoja, ka suns tiek barots, lai gan izskatījās gluži pretēji. Vargas gribēja tieši šādu publikas reakciju, viņš paziņoja, ka "Jūs neinteresējaties par uz ielas novārdzinātu suni, bet pēkšņi kļūstat žēlsirdīgi, kad tāds ir piesiets pie muzeja sienas."