Hops, hops, heijā hops! 
Ziniet, dažreiz gadās tādi vakari, kad zvērīgi gribās ēst, bet nevar saprast, ko īsti. Un kaut kā teiciens - ja jums nekā mājās nav, tad paņemiet lasi - arī galīgi garām, jo lašatanav... 
Bet eZZiiCim bij apmēram pikucītis maltās gaļas... hmm, ar to arī viss sākās. Kā aptracis, eZZiiC virināja durtiņas, grabināja kastroļus, smīdināja Deini... Nu bet rezultāts patiesi iepriecināja, un eZZiiC garšas kārpiņas tika apmierinātas pa pilnu programmu 
Pieliekamajā eZZiiC atrada griķu spageti. Tie tūlīt tika likti lietā - novārīti uz izmesti sietā. Nu kā tādas zivis, ibio
Uz sava instalācijas dēlīša eZZiiC sašņikāja papriku, sīpolu, pētersīļu kātus un ķiplocēnu.
Un to visu sameta uz pannas, sākot ar ķiplocēnu. Ah kas par krāsu rotaļām!!!
Fiksi, fiksi no tā pikucīša eZZiiC sarullēja daudz mazas bumbiņas, nekādu piedevu, tikai tīrs produkts!
Un - assā! - krāsu eksplozijai klāt!
Tad, kad bumbiņas bija mazliet sajutušas pannas karsto tvērienu, klāt pievienojās pieliekamajā atrastā mērcīte un makaroni - zivis 
Vēl tikai pusminūtīte apmaisīšanai...
... un viss gatavs, ass un kairi smaržojošs uz zaļā dekora virsū! Nu tā patiešām bija BOMBA! 
P.S. Visam vēl īpašu asumiņu piedeva makaronu sliekainais izskats 
Nu pa smuko. Visvairāk man patīk kad šādi, ne no kā improvizē virtuvē. Kad pašam sanāk šādā stilā darboties tu saproti ka tas ir tā pat kā uzrakstīt labu dzeju vai notvert dabas brīnumu ar akvareli. Saproti ka arī kulinārija ir reāla māksla. Visu cieņu maestro eZZiiC. Vienīgi mani jau kādu laiku ir pasācis besīt šis teiciens par garšas kārpiņām. Kad to dzirdu man visas spalvas uz dirsas saceļās stāvus 
atvainojos par rupjību. Bet par šo kulināro ekspromtu, Pats skaistākais šajā kulinārajā mākslas darbā ir tas, ka tas ir vienīgais orīģināls. Patiesībā atkārtot to ir prakstiski neiespējami jo tā tiešām ir improvizācija. 
Ņam,ņam.
