Intervija ar komponistu Raimondu Paulu: par ko balsot un par ko nebalsot Saeimas vēlēšanās.
– Par ko balsosiet 4. oktobra vēlēšanās?
– Par tiem, kas tagad sēž augšgalā, šajās vēlēšanās nevajag balsot. Viņiem jāaiziet. Visvairāk tas attiecas uz Vienotību. Kā tad viss notika? Pēc «slavenās» lietussargu revolūcijas tika solīts: viss nu būs citādi, vecos politiķus novāksim, nāks jauni! Bet nekas taču nemainījās. Mums nemitīgi stāsta, ka valstī esot vērojami lieli sasniegumi. Kādi? Manuprāt, to nav. Valsts tikai aizņēmusies naudu, tā ir jāatdod. Sasniegums laikam ir tas, ka savējiem sadalīja amatus un visi bija laimīgi. Bet objektīvie ekonomiskie rādītāji ir vairāk nekā bēdīgi. Eiropas valstu vidū mēs esam gandrīz vai pēdējie. Kur tad ir tā izaugsme? Pie mums klaigāja: krīze, krīze! Bet tā jau bija visās valstīs, visā pasaulē. Lielākā traģēdija ir tā, ka cilvēki brauc prom. Nesen uzstājāmies Ainažos. Kādreiz tur bija 2000 iedzīvotāju. Tagad tur ir 800. Tāds, lūk, ir šis «sasniegums». Vai, piemēram, Liepāja. Kādreiz tur bija 130 000 cilvēku, tagad – tikai 70 000.
Mūsu premjerministrs Dombrovskis nobirdināja pāris asaras un smaidīdams aizbrauca uz Briseli. Ja jau tu tā pārdzīvo par Zolitūdes traģēdijas upuriem, tad paliec te, Latvijā, un kaut ko dari lietas labā. Man ir tāda sajūta, ka par mums vienkārši ņirgājās, kamēr puisim Briselē meklēja amatu... Es jau teicu, Vienotībai pašai vajadzēja noiet no politiskās skatuves, bet tā jau nenotiks. Taču esmu pārliecināts, ka viņus tik un tā agrāk vai vēlāk piemeklēs Tautas partijas liktenis. Pēc gada, pēc diviem...
