Šonedēļ varenais Putins devis pūstošajiem Rietumiem ekonomisku sitienu, kas spēka un efektivitātes ziņā salīdzināms tikai ar varenu plikas pakaļas atvēzienu pa kaktusu. Krievu tauta sajūsmā lauž krēslus, Ukrainas tauta, starp citu, arī. Patīkami taču apzināties, ka mīļajiem kaimiņiem viss labi, ka tūlīt tūlīt piecelsies no ceļiem un pastiepsies uz pirkstgaliem panīkusī Krievijas ražošana, saņēmusi tik spēcīgu spērienu no mazā džudo meistara. Krievija – plašu un neizmantotu iespēju zeme – tagad uzelpos ar pilnu krūti, jo vairs netraucēs uzēstais vēders, un metīsies savu nepārredzamo plašumu pilnvērtīgā un visaptverošā izmantošanā.
Krievu sankcijas rullē!46
Krievu Ivanam jau sen bija aizdomas, ka pelējums ārzemju sieros un uz dārgajām ārzemju desām rodas ne tikai no tā, ka šīs preces ilgi guļ plauktos, bet arī no tā, ka tās jau sākotnēji ir kaitīgas un galēji neveselīgas. Veselīgo un ekoloģiski tīro pašmāju ražojumu tādai precei pat blakus nevar turēt – neveselīgums pārlīdīs pāri un ieperināsies, ka ārā nedabūt. Reku, kaimiņam kā izgāja. Paēda viņš garšīgos un lētos pašmāju cīsiņus no gaļas, kas identiska naturālajai un nepamanīja, ka tie nedēļu nostāvējuši blakus ārzemju zirga gaļas salami, kas pārklājusies ar imperiālisma balto pūku. Knapi atkačāja nabagu. Ar to vēl viss nebeidzās, vajadzēja vēl viņam uzkost poļu ābolu uz četrām pudelēm pašmāju šņabja. Jau vēlāk, slimnīcā, ārsti teikuši, ka labi vien bijis, ka tik daudz šņabja uzdzēris, sastāvā esošais metilspirts vismaz daļēji nogalinājis ābolā esošos pīļu mēra baciļus. Labi, ka tikai vienu ābolu apēdis, citādi jau būtu kapos. Ivana kaimiņam nu būs mācība uz visu mūžu.
Par laimi, nu viss ir nostādīts savās vietās. Stulbā Eiropa, iedomājusies, ka Krievija ir novājināta pēc tam, kad fašistiskā Ukraina nodevīgi, bez kara pieteikuma iebrukusi Krievijā, un nolēmusi Krieviju piebeigt ar ekonomiskām sankcijām pret Krievijas labāko daļu – oligarhiem un Putina personīgajiem draugiem, kas pilnīgi noteikti dziļi personiski skar ikvienu no mātes Krievijas pavalstniekiem. Tā nu dziļi personiski skartais Ivans nolēma atriebties fašistiskajai Eiropai, un, ģērbies kreklā, uz kura rakstīts „Mustang Jeans”, kas, kā visi zin, nozīmē „Slava Putinam” korejiešu valodā, sāka atriebties Iphoniem, Ipodiem un Webkamerām, sašķaidot tos ar Ukrainā ražotu āmuru. Tiesa gan, vēlāk izrādījās, ka viņš nepamatoti iznīcinājis draudzīgās Ķīnas produkciju, nevis Amerikas ražojumu, kā bija domājis. Rīcība, protams, emocionāla un nepārdomāta, taču piedodama, ja ņem vērā krievu datortehnikas ģēniju nesekmīgos centienus izkonkurēt ārzemju ražojumus vietējā tirgū. Un taču nav šiem izstrādājumiem ne vainas, ugunī nedeg un ūdenī neslīkst, nu, nerāda pareizu laiku, ak tu šausmas, kam to laiku vispār vajag, nu, bez telefona vada internetam nepieslēdzas un bildi rāda tikai melnbaltu... Viss tas tikai konkurentu nelietīgās reklāmas dēļ, tāpēc ļoti apsveicama rīcība būtu sankcionēti aizliegt visa veida elektrotehnikas importu no Eiropas, lai vietējie datortehnikas ģēniji varētu atkopties un uzelpot, raugies, nepaies ne pārdesmit gadi, un datortehniķi nepiespiestas atmosfēras apstākļos gan jau izdomās, kā tos pāris sīkumus novērst. Un vispār, kam tas internets vajadzīgs.
Tas pats ar visādiem Macdonaldiem un Hesburgeriem. Kārtīgs krievs tur jau pasen kāju nav spēris, jo tur alkoholu nepārdod un ar salātu šķīvī iebāztu šņukuru aizmigt nav iespējams. Tagad, kad Krievija beidzot ir pamodusies, visas šīs ārzemju neveselīgās ēstuves nomirs dabiskā nāvē, atdodot vietu tik sirdij tuvajām pelmeņnīcām un fast-stopkām. Tur pat muļķim skaidrs, cik ātri uzplauks Krievijas ekonomika, tāpēc Krievijas iedzīvotāji nejutīs ne vismazāko kaitējumu, ne vismazāko trūkumu un nemaz neilgosies pēc sapuvušo Rietumu labumiem, jo jau visā drīzumā veikalu letes pārpludinās veselīgā un lētā pašmāju produkcija. Pilsētnieks slauka acis aizkustinājumā, iedomājoties, cik gan priecīgi ir lauku sādžu iedzīvotāji, kuriem nu stāv priekšā godpilnais pienākums aizlāpīt 40% lielo caurumu Krievijas patēriņa preču klāstā. Nu vairs neaizplūdīs lauku jaunatne uz pilsētām, jo viņiem vienkārši brīvprātīgi atņems pases un dos iespēju pierādīt sevi, Krievijas plašumos mēģinot izaudzēt mīdijas un austeres.
Pozitīvas emocijas ir ļoti veselīgas jau pašas par sevi. Īpaši jau tagad, kad iedomājamies, kā tieši šobrīd, šajā brīdī septiņjūdžu zābakus uzvilkusies, Krievijas ekonomika milzu soļiem iet kolhozu un sovhozu virzienā, kur visi kā viena draudzīga ģimene un visi par katru stāv un krīt. Protams, būs savas grūtības, kā, piemēram, vārpiņu zādzības, tāpēc laikam jau bez nāvessodiem neiztikt. Bet arī tam ir priecīgā puse, jo vairāk izšaus, jo mazāk mutes jābaro! Par māti Krieviju, uz priekšu, urrā!