Ar daiļām, sienā iemūrētām jaunavām, pinkainiem vīriem zem gultas un piktām karalienēm joki mazi... Daudzas Ziemeļvalstu pilis un muižas apvij spoku stāsti par mirušām būtnēm, kas nerod mieru. Gribi - tici, negribi - netici!
Ziemeļvalstu apsēstās pilis8
172
1
Matiem apaudzis vīrs zem gultas
Dānijas karalis Frederiks II nedabūja apprecēt augstdzimušo jaunavu Anni Hardenbergu, kuru jaunībā ļoti iemīlēja. Viņa tomēr nebija pietiekami dižciltīga, lai kļūtu par karaļa dzīvesbiedreni, turklāt saderināta ar citu. Tāpēc 1572. gadā Frederiks II apprecējās ar savu 15 gadus veco māsīcu Mēklenburgas Sofiju.
Tomēr vēl mūsdienās, pēc vairāk nekā 400 gadiem, karalis negrib atteikties no savas Annes un turpina meklēt viņu Svaneholmas pilī. Stāsta, ka trīs skolnieces esot satikušas Frederika II spoku pils mūzikas salonā, kur viņš staigājis apkārt mūzikas taktī. Ieraugot trīs meitenes, šarmantais vīrs nostājies zem kristāla lustras un pamirkšķinājis viņām. Kādai pils grāfienei bijis tieši tāds pats piedzīvojums ar karalisko šķelmi.
Cits nostāsts vēsta, ka patiesībā šis spoks esot brīvkungs Aksels Gilenstjerna, kas dzīvoja laikā no 1653. līdz 1705. gadam. Viņš veica arī apjomīgu Svaneholmas pils renovāciju.
Katrā ziņā šie abi vīri būtu daudz patīkamāki spoki par kādu citu rēgu – mataino vīrieti, kurš mēdzot pabāzt no gultapakšas savu pinkaino roku.
Iemūrē iemīlējušos meiteni
Varenais Olavinlinnas (Ulofsborgas) viduslaiku cietoksnis pie Savonlinnas pilsētas Somijā kopš 1475. gada ir stājies pretī vairākiem krievu armijas aplenkumiem. Viens no uzbrukumiem radīja spoku stāstu, kas apstiprina seno teicienu, ka mīlā un karā visi līdzekļi atļauti. Pilskungam bijusi meita Ingela, kas iemīlējās krievu virsniekā. Kādu nakti viņa ielaidusi virsnieku pilī, taču viltīgais krievs izmantoja meitenes uzticēšanos un atstāja vaļā vārtus. Krievu karaspēks iebruka cietoksnī, tomēr pēc smagas kaujas bija spiests atkāpties.
Par sodu Ingelu iemūrēja sienā. Vietā, kur viņa nomira, izauga pīlādžkoks. Klīst nostāsti, ka naktīs, kad tumsu izgaismo pilnmēness, Ingelu un krievu virsnieku varot redzēt uz balkona. Mūsdienās cietoksnī katru gadu rīko operas festivālu.
Baltā dāma meklē aizmigušus vīriešus
1910. gadā, renovējot 800 gadu veco Dragsholmas pili, kādā aizmūrētā nišā atrada skeletu. Šausminošais atradums brīnumainā kārtā iederējās stāstā par augstdzimušu jaunavu Selestīni Mariannu de Bajonu Gildenstjernu, kas pazuda šajā pilī ap 1550. gadu.
Tēvs daiļajai meitenei par vīru bija izraudzījies kādu augstmani, taču Selestīne bija ļoti iemīlējusies staļļa puisī, turklāt gaidījusi viņa bērnu. Tēvs par šo mīlas sakaru ļoti pārskaities. Viņš gribēja izraidīt meitu uz Šlēzvigu, lai grēkā kritusī meitene savu „bandu bērnu” dzemdētu tur. Tomēr tieši pirms aizbraukšanas Selestīni aizmidzināja un iemūrēja tēlpā, kur viņa tik tikko ietilpa stāvus.
Pils iedzīvotāji dzirdējuši, kā viņa vaid un skrāpē sienas, taču neviens nespējis viņai palīdzēt. Šodien Selestīne ir pazīstama kā baltā dāma, un stāsta, ka viņa izrādot īpašu interesi par aizmigušiem vīriešiem. Dragsholmas pilī Selestīnes mirstīgās atliekas guļ stikla šķirstā.
Pagrabā uzglūn nikns suns
Vietā, kur tagad Oslo atrodas Ākešhusas cietoksnis, viduslaikos slējās karaļa pils. Būvējot pili, strādnieki sienā iemūrēja dzīvu suni – viņi ticēja, ka tas nesīs laimi. Taču pēc tam, kad pili ap 1299. gadu pabeidza, niknais suns sācis spokoties.
Viens no rēga pirmajiem upuriem bijis kāds dāņu augstmanis. Kādu dienu Ākešhusas pils iemītnieki ejās zem celtnes izdzirdējuši briesmīgu troksni. Viņi nodomājuši, ka pilij uzbrucis ienaidnieks. Neviens neuzdrošinājās pārbaudīt, no kurienes nāk šī skaņa, līdz beidzot Peders Hansa dēls Litle nokāpis tumsā. Starp abiem sācies asiņais cīniņš, un niknais suns nozudis tikai tad, kad Peders meta tam ar lāpu.
Varonis izdzīvojis, taču pēc mēneša gājis bojā, krītot no zirga. Leģenda vēsta, ka līdzīgs liktenis skāris arī citus, kas ielūkojušies acīs niknajam sunim. Daži apgalvo, ka Ākešhusas cietoksnis esot vieta, kur Norvēģijā spokojas visvairāk. Tur staigājot arī karalienes Margarētas kambarjumprava. Margarēta (1353-1412) valdīja pār Dāniju, Norvēģiju un Zviedriju. Viņa bieži viesojās pilī, kur viena no viņas kambarjumpravām kādā aukstā ziemā nomira badā. Vairāki cilvēki vēlāk ir stāstījuši, ka redzējuši no Margarētas zāles ēnām iznākam kambarjumpravu bez sejas.
Barga karaliene uztur kārtību pilī
Sens nostāsts vēsta, ka Koldingshūsas pilī kārtību uztur spocīga būtne. Karaliene Doroteja katru nakti iet caur pili un pārbauda, vai viesi uzvedas, kā nākas. Vairāki liecinieki pat ir stāstījuši, ka drūms spoks esot norāvis viņiem cepures, ja viņi ar cepuri galvā iegājuši pils baznīcā. Doroteja bija stingra rakstura sieviete. Viņa bija precējusies ar karali Kristianu III, kuram 1536. gadā izdevās apvienot pilsoņu karu plosīto un sašķelto Dāniju.
Valdniece meklē sudraba dārgumus
Iespaidīgo somu Kastelholmas pili Onlandē 13. gadsimta beigās uzbūvēja kā ūdens ieskautu cietoksni. Tas bija stratēģiski svarīgs cietoksnis, kas vairākas reizes piedzīvoja ugunsgrēkus, līdz 18. gadsimta vidū to pameta. Varenā celtne stāvēja tukša, un to izmantoja tikai kā labības noliktavu.
Tautas teikas vēsta, ka viena no pils kādreizējām iemītniecēm tā arī neesot to pametusi. Tā ir Zviedrijas karaliene Katarīna Stēnboka, kas 1556. gadā tur nodzīvoja dažus mēnešus kopā ar karali Gustavu Vāsu.
Stāsta, ka Katarīna nemitīgi meklējot viņai nozagtos sudraba dārgumus. Valdniece bija karaļa trešā sieva, 40 gadu jaunāka par viņu. Kad Gustavs Vāsa kļuva par atraitni, viņš apprecēja septiņpadsmitgadīgo Katarīnu. Meitene nemaz negribēja precēties ar veco Gustavu Vāsu, viņa jau bija saderināta ar savu mīļoto. Kad vecais valdnieks ieradies viņai pakaļ, meitene esot slēpusies. Laulības gultā Katarīna bieži runājusi par savu bijušo līgavaini – jāteic gan, ka tikai miegā.
Grāfs nogalina Nisi
Aiz Ekenēsas pils greznās fasādes slēpjas baiss ļaunums. Stāsta, ka pilī klīstošais spoks esot mazs zēns, vārdā Nise. Viņa slepkava bija varaskārais grāfs Maurics Vellings. 18. gadsimta sākumā viņš atbrīvojies no dažiem kompromitējošiem dokumentiem, ieliekot tos kastē un iemetot ezerā. Mazais Nise airējis laivu, kurā veda šo kasti. Pēc tam grāfs iemūrējis zēnu velvē, lai viņš neizpaustu noslēpumu.
Vellingu vēlāk sauca tiesas priekšā par viņa zemiskajiem nodarījumiem, taču grāfs nomira, nepaspējis nokļūt cietumā. Ļaudis divas reizes ir mēģinājuši atrast Nises līķi, taču nostāsti vēsta, ka visi, kas taucē viņa mieru viņpasaulē, mirstot slimībās vai nelaimes gadījumos.
Nacists spokojas karaļa pilī
Otrā pasaules kara laikā Skeugumas pilī apmetās vācu reihskomisārs Jozefs Terbofens, kurš Norvēģijā drīz kļuva bēdīgi slavens ar savu nežēlību. Pat Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gebelss uzskatīja, ka viņš rīkojas pārāk bargi. Pirms Vācija 1945. gada 8. maijā kapitulēja, Terbofens nolēma uzspridzināties pils bunkurā ar 50 kilogramiem dinamīta. Daži Skeugumas pils sargi apgalvo, ka viņš spokojoties. Mūsdienās pilī dzīvo Norvēģijas kroņprinča ģimene.
Tev patiks šie raksti
