Man visu laiku kārojās atstāstīt to, ko rakstīju psiholoģijas stundā un par to dabūju 10 ar + un skolotājas uzslavu. 
P.s. - šis nekādīgi nav saistīts ar manu iepriekšējo rakstu par spoku eksistences teorijas apgāšanu. Varbūt, ka esmu pretrunā pati ar sevi, bet who cares. 
Tātad, vienā vakarā es nevarēju aizmigt, bija, kaut kur pus 3 naktī, ja pareizi atceros. Sāku domāt, kāpēc mana klasesbiedrene izskatās tik pašapmierināta, dzīvespriecīga, bet es katru rītu esmu grumpy. Viņa kaut ko stāstija par jogu. Tad es aizdomājos par vēl dažām lietām un izdomāju ko paklausīties youtube. Tas ko es uztvēru mani fascinēja.
Bija stāsts par to, ka mēs esam tikai izlūzijas. Ka šī pasaule neeksistē. Jo visu interpretē cilvēka acs, tie visi ir signāli, kas pienāk tavām smadzenēm. Protams, mēs ēdam, dzeram, kakājam, čurājam bet patiesībā mēs to nedarām. Ka tā ir tikai ilūzija. Tas tika izskaidrots ar pamatojumu, ka viss - durvis, tu, es, dators, klaviatūra, galds, dīvāns , utt. sastāv no atomiem. Atomi sastāv, no 99% tukšuma - vakuuma, bet tikai 1% ir masas daļiņa. Tātad mēs neesam nekas - tikai staigājošs vakuums apvienojumā ar metafiziku.
Un es šodien nonācu pie secinājuma, ka viss Visums ir viens liels, bezgalīgs fraktālis. Es mazliet aizdomājos par subatomisko daļiņu struktūru, vidū - kodols, apkārt kaut kas riņķo, tāpat arī megapasaulē. Katru dienu iestājas nakts, katru dienu iestājas diena, katru dienu pulkstenis rāda vienu un to pašu laiku un tā tas atkārtojas jau ilgi, ilgi. Mēness riņķo ap zemi, zeme riņķo ap sauli (tāpat kā pārējās planētas) Saules sistēma riņķo ap Galaktikas centru, Galaktikas veido noteiktu rakstu, Visums ir izveidojis rakstu, kam piemīt fraktāļiem līdzīgas īpašības. Lasīju grāmatu ''īsi par laika vēsturi'' S. Hokings minēja, mežu, ka tas uz visām pusēm izskatās vienāds. bet tas nebija minēts tajā ko klausijos, to es vienkārši pati šodien iedomājos.
Tātad, varbūt, lai beidzot atrisinātu kādu Visuma mīklu, varbūt būtu noderīgi pastudēt fraktāļus.
Tātad, bija minēts viens interesants eksperiments. Kāds zinātnieks veica eksperimentu ar pelēm. Viņš tai izņēma 90% smadzenes, bet pele turpināja darīt to pašu ko darīja. (Saprotams, pēc kāda laika). Pārsteidzoši ir tas, ka vienā mazā smadzeņu pikucītī ir ierakstīta visa informācija par tavu ķermeni. Joprojām, pa galvu rosās fraktāļi.
Cilvēks ap sevi izraisa viļņus. Vienkārši iedomājies ap sevi tādu lielu burbuli. Tas ir tas, ko tu raidi Visumā. Sākumā es tam neticēju, bet kad palauzīju galvu, sapratu, cilvēkam taču ir aura. Auru pat var nofotografēt, tai piemīt dažādas krāsas. To pierāda fakts, ka nav patīkami, ja kāds cits tev stāv pārāk tuvu, tas nozīmē, ka šis svešinieks ir iekāpis tavā enerģētiskajā lauciņā un tu izjūtu negatīvas enerģijas un izjūtas. To var novērērot , piemēram, sabiedriskajā transportā. man tā ir bieži, ja kāds stāv pārāk tuvu, jūtu lielu diskomfortu.
Kā sacīt jāsaka, viss ir viens un viens ir viss. Tu esi vesela pasaule, kad tu domā, tu radi veselu pasauli. Vesela pasaule ir tavā datorā, tavā telefona atmiņas kartē, čipos. It kā pašsaprotamas lietas, bet , ja tu iedziļinātos, tu saprastu ka šīs lietas ir vesels Visums. Atkal galvā maisās fraktāļi.
Tātad, pietuvojoties galvenajai domai, tad sanāk , ka mēs varam kontrolēt un radīt savu pasauli, ļaut vēlešanām piepildīties...
Visums ir kā Džins no Aladina. Kā milzīgs katalogs, kurā tu šķirsti lapas un pasūti jebko, ko tava sirds kāro. Neierobežotas vēlmes. Tikai būtiski ir tas, kā tu attiecies pret Visumu. Vēlies kaut ko, un tas piepildīsies. Bet jautājums ir, cik ļoti tu to vēlies un kā. Ja mēs pārraidām Visumā viļņus pat ar noteiktām frekvencēm, kuras mēra Hercos, tad tu iespējams automātiski veido pievilkšanās likumu. Ja tu domāsi negatīvi, tad tu pārraidīsi Visumā negatīvos viļņus, bet , ja tu domāsi pozitīvi, tu pārraidīsi pozitīvos viļņus.
Tu vari to apzināties un saprast meditējot.
Citēšu mazliet vienu rakstu, jautājums iespējams rosās arī jūsos, kā tad domas un vēlmes rada to pasauli, kurā mēs dzīvojam.
,, Iedomājieties, ka cilvēkam vajag nokļūt uz vilcienu trijos naktī. Viņš dodas gulēt ar domu: “Man vajag pamosties vēl ātrāk lai paspētu uz vilcienu”.
Vēlāk, tai pat naktī, viņš redz sapni, kurā pamostas 2.30. Viņš atceras par braucienu ar vilcienu, ceļas no gultas, dodas uz staciju, iekāpj vilcienā un ieņem savu vietu. Pēc tam viņš domā: “Šodien no rīta esmu pamodies agri. Gribas gulēt. Jāiet pagulēt”. Viņš aizmieg savā vietā vagonā.
Nākošajā rītā viņš pamostas astoņos no rīta savā gultā un saprot, ka nav ticis uz vilcienu. Viss viņa ceļojums bija vienkārši sapnis, kas ir domas “Man vajag pamosties līdz trijiem naktī” provocēts.
Nomoda stāvoklis, ko jūs pieņemat par reālu – tas ir vienkārši sapnis, kas jums rādās pateicoties kādai slēptai vēlmei vai bailēm. Jūsu vāsanas brīnumainā kārtā uzdīgst un attīstās, radot jums visu šo sapņu pasauli nomodā. Skatieties uz to kā uz sapni. Skaidri izprotiet, ka tā ir tikai jūsu domu ekspansija. Nezaudējiet sava ES redzējumu, kas ir pamats šim patiesībai līdzīgam sapnim. Ja jūs pieturēsieties pie zināšanas “Es esmu ES”, jūs uzzināsiet, ka arī sapņi ir ES, un tie jūs nemaldinās.''
Sen jau 20. gs sākumā bija izvirzīta hipotēze , ka Visums ir vienkārši hologrammisks fraktālis, jeb 3D fraktālis. Vienkāršotā valodā tas ir 3D attēls. Viens no visbūtiskākajiem atklājumiem, kas tika veikts ir tas, ka mazās daļiņas atomi, elektroni savā starpā spēj sazināties. :)
,,1982. gadā Parīzes universitātes zinātnieki fiziķa Alēna Aspekta (Alain Aspect) vadībā veica vienu no svarīgākajiem 20. gadsimta eksperimentiem. Viņi atklāja, ka noteiktos apstākļos tādas atoma daļiņas kā elektroni spēj pēkšņi sazināties cita ar citu neatkarīgi no attāluma, kas tās šķir. Nav svarīgi, vai tās atrodas 10 pēdu vai 10 miljardu jūdžu attālumā. Turklāt katra daļiņa, šķiet, zina, ko dara kāda cita. ''
Tas protams nav spēkā ar Einšteina relativitātes teoriju. Bet pats Einšteins jau nav mēģinājis lidot ar gaismas ātrumu, lai tik precīzi varētu to apgalvot. Tieši tāpat arī agrāk, 100% pārliecība, ka Saule riņķo ap zemi, bet tas izrādās bija kļūdani. bet par zinātni es vēlos runāt vismazāk. Man patīk zinātne, fizika, tas ir vieds kā spēlēties ar dabas likumiem.
Runājot par daļiņu savstarpēju sazināšanos. iespējams ka tā patiešām ir. ņemam par piemēru atomu palielinājumu - Saules sitēmas planētu. Planētas riņķo ap orbītām, radot noteiktos periodos aptumsumus, un viņas ''saprot'' kā jāriņķo, lai nesaskrietos. Pavisam reāli. nekas šai pasaulē nav nereāls, visu varam ietekmēt, jāmaina tikai uzskati par pasauli. :)
Iesaku grāmatu - Hologrāfiskais visums. Tev varētu patikt.
Pati netieku tālāk par kādu 100 lpp vēl. 
Bet tur ir daudz stāstīts par hologrāfijām, stipri sasaistīts ar fiziku , psiholoģiju un visu pārējo. Daudz eksperimenti minēti un apstāstīti par šo tēmu. ^.^
Nebūtu šeit teorijas ar Einšteiniem un atomiem, tad teiktu , ka raksts ir tieši pa tēmu kā tas ir vismaz norādīts virsrakstā.Priekš kam sevi jānoslogo ar tādu informāciju? 
Pietiktu jau tikai ar to, ka pateikts būtu, ka cilvēks pats ietekmē sev notikumus apkārt caur savu zemapziņu, kura pati rada apkārt visu tieši tādu, kā mēs to domājam un uztveram.Šodien ārā ir jauks laiks un tā vietā , lai domātu par atomiem, es labāk papriecāšos par to, kas man ir dots redzēt - zaļa zāle, spoža saule un zilas debesis.
1 / 4 daļa no puspatiesības. Tik daudz šeit ir. ^_^ Bet tas ir daudz, priekš tava vecuma. Realitāte pastāv līdzās sapnim un tās nevar nodalīt, starp tām nevar veikt izvēli. Visums nav kā katalogs kur bārstīt savas egocentriskās vēlmes kārtējā haosa sēšanai no reptiļa puses, kas mājo galvā. Tikai EGO ir tas kas vēlas kaut ko mainīt. Tikai EGO ir tas kas tev liedz kaut ko mainīt. Deal with it.
miers ar jums gaišie cilvēki . 
