Spokoties mēdz pilnīgi viss, pat pilsētas, tomēr stāsts par dzelzceļa sastāvu, kas ceļo laikā un telpā, ir patiešām oriģināls.
Vilciens, kas spokojas 100 gadus.6
311
2
1911. gada 14. jūlijā no Romas dzelzceļa stacijas izbrauca bagātiem itāliešiem paredzēts labiekārtots vilciena sastāvs - lokomotīve ar trim vagoniem. Pavadot laiku patīkamās sarunās, 106 pasažieri bija nolēmuši aplūkot Itālijas skaistākās vietas sliežu ceļa malā. Laiks bija jauks un saulains, tāpēc neviens nepievērsa uzmanību aptuveni kilometru garajam tunelim, kuram lokomotīve pamazām tuvojās. Un tad sākās šausmu lietas, par kurām pasaulei vēlāk pavēstīja divi leģendārā vilciena pasažieri - viņi paspēja izglābties, pēdējā brīdī izlecot no vagona. Izrādās, pirms iebraukšana tunelī vilciena sastāvu pēkšņi apņēmusi pienbalta migla, kas kļuvusi arvien blīvāka, līdz pārvērtusies par šķīdrumu. Tieši šajā mirklī vilciens iebraucis tunelī un... pazudis! Taču ne uz mūžīgiem laikiem - 1955. gadā šis sastāvs parādījās romantiskajā Krimas pilsēta Balaklavā.
"Tonakt dežurēju pie dzelzceļas pārbrauktuves, kas atrodas pirms pilsētas," avīzei Sevastopoļskaja slava stāstījis Balaklavas iedzīvotājs Pjotrs Ustimenko. "Pēkšņi redzu: no ceļa atzara, kurā pēc sliežu noņemšanas palikuši vien gulšņi, nāk vilciens! Izberzēju acis, sak, varbūt rēgojas, nevar taču sastāvs braukt bez sliedēm. Bet šis braucis gan. Tvaika lokomotīve un trīs pasažieru vagoni. Vilcienam tuvojoties, ievēroju, ka tas nelīdzinās mūsējiem, bet drīzāk pirms kara vai varbūt vēk senāk ražotiem. Un vēl dīvaināk, ka brauc bez ugunīm, turklāt no Gosforta kalna puses, kur sliežu nekad nav bijis. Arī no vecā dzelzceļa atzara pārmijnieks sen ņonemts, taču pēkšņi skaidri dzirdu noklaudzam pārmiju mehānismu! Tik tikko paspēju nolaist barjeru, kad vilciens aiztraucās garām Sevastopoles virzienā. Es jau, tā teikt, neko svarīgu nedarīju, jo mans uzdevums bija nodrošināt pārbrauktuves drošību, bet par visu tālāko, lai atbild dispečeri. Tā arī paliku nesaprašanā, kā sastāvs bez sliedēm brauca... Vēlāk aizgāju un paskatījos, bet tur nekādu pēdu, pat zāle nav noliekusies. Kaut kādi elles brīnumi! Vēl nodomāju, ka tādas lietas nav uz labu, un, raugi nākamajā rītā kļuva zināms, ka uzsprādzis kuģis Novorosijska." Šajā nelaimes gadījumā gāja bojā 608 cilvēki.
Neilgi pirms vilciena pazušanas Itālijā notika milzīga zemestrīce, bet vēlāk šā spokainā sastāva parādīšanās it visur bija nelaimes priekšvēstnesis. 1991. gadā lokomotīve ar trim vagoniem iznirusi netālu no Zavaļiču ciemata Poltavas apgabalā dzelzceļa pārbrauktuves darbinieces Jeļenas Čerbecas acu priekšā. Vilciens bez jebkādas skaņas braucis ar cieši aizvērtiem aizkariem, atvērtām durvīm un tukšu mašīnista kabīni. Tajā pašā gadā tika nopublicētasmeksikāņu 19. gadsimta psihiatra Hosē Saksino piezīmes, kurās aprakstīts, kā 40. gados Mehiko pēkšņi parādījušies 104 itālieši, kas nedēļas laikā nonākuši psihiatriskajā dziedinātavā, jo apgalvojuši, ka ieradušies šajā pilsētā no Romas ar vilcienu, kas gluži vienkārši nebija iespējams. vēl jo mīklaināk šķiet tas, ka piezīmes izdarītas pusgadsimtu pirms sastāva divainās pazušanas. Vienīgais loģiskais secinājums - tas klejo ne tikai telpā, bet arī laikā.
Par šo fenomenu ieinteresējušies vairāki zinātnieki. Ukrainas Zinātņu akadēmijas anomālo parādību pētniecības komisijas vadītājs Vasilijs Leščatijs 1991. gada 25. septembrī atrada noslēpumaino vilcienu pie dzelzceļas pārbrauktuves Zavaliču ciemā, uzlēca uz spoku vagona kāpnītem un - pazuda!
Pagājušajā gadsimtā liecības par itāļu vilciena parādīšanos pienākušas no Pleskavas, Maskavas, Kalugas, Petrozavodskas, Noriļskas, Omskas un pat Lamanša tuneļa. Pagaidām nevienam nav izdevies saprast, pēc kādiem principiem un kur spoku vilciens izvēlas parādīties.
Tev patiks šie raksti
