Palasot spokos spoku stāstus var pamanīt, ka jums patīk, tāpēc pastāstīšu par dažiem notikumiem no manas un manu pazīstamo dzīves!! ceru ka jums patiks ;)
Spoku stāsti no dzīves13
95
1
Kādu dienu paliekot pie draudzenes pa nakti, mani noguldīja viesistabā, kurā bija uzstādīta mājas kinozāle, manas draudzenes tētim ļoti patīk tehnika, tapēc mājas kinozāle nebija no tām vienkāršākām, bet ar baigām tumbām un stereosistēmu. Netālu no viņas mājas iet dzelzceļš un šoseja tāpēc pa naktīm ļoti labi dzird kā brauc vilcieni vai fūras. Tā nakts vidū es biju pamodusies kāda vilciena dēļ un kādu laiciņu nevarēju aizmigt un vārtījos pa dīvānu. Pēc kāda laika es izdzirdēju kā tajās saucamajās tumbās sāka skanēt melodija.. pavisam neskaidra un nesaprotama, bet melodija... es nobijos, jo es zināju ka nekas nav ieslēgts, jovakarā biju visu izņēmusi no rozetes. Tālāk nekā nebija, taču no rīta pastāstot to draudzenei, viņa pastāstīja, ka viņai mājās bieži visādas dīvainības notiek.
Pēc kāda laika, es tiku atkal pie tās pašas draudzenes ciemos. Jautrā kompānijā ( 4 meitenes) mēs devāmies uz vietējo diskotēku. Vakara gaitā man palika slikti, un nokritu ģībonī. Manas draudzenes, vēlot man laabu, aizveda mani mājās, un pašas aizgāja turpināt ballīti. Tā es iesēdos krēslā, tajā pašā viesistabā un skatījos teļuku. Apkārt bija tumšs un manas draudzenes koridorā bija automātiska lampa, kura strādāja ar kustību sensoru(kad ieslēdzās skanēja klikšķis,kuru varēja dzirdēt arī viesistabā), pēs kāda laika, es izdzirdēju itkā kā atveras durvis, ieskan klikšķis, it kā ieslēdzas lampa un sāk sarunāties meitenes. Es domādama ka atnākušas manas meitenes piecēlos izgāju no istabas, bet konstatēju ka visapkārt ir tumšs un nevien mājās, izņemot manis, nav. Drusku sašutusi iegāju atkal istabā un iesēdos atpakaļ krēslā, kamēr pēc kāda laika neatgadījās pilnīgi tas pats, taču es nekustējos ne no vietas, un gaidīju.. taču atkal tas pats.. pilnīgi neviena nebija, jo troksnis tulīt pat apklusa. Es iesēdos dziļāk, uzgriezu skaļāk teļuku un sajutu sevī bailes... līdz tas neatkārtojās 3 reizi, pilnīgi tāda pati situācija, iečīkstas durvis, klikšķis un meiteņu sarunas.. taču šoreiz tās tiešām bija viņas! Viņas ienāca pie manis, jo domāja ka es jau guļu, jo tik klusi sēžu, taču viņas ieraudzīja ka tā nav, un prasījušas vai man vēl jopojām ir slikti, jo seja man ir ļoti bāla.. bet es meitenēm izstāstiju ko es biju piedzīvojusi.
Bērnībā, kad es slimoju un negāju dārziņā, mani atstāja vienu mājās, tā kā māsa mācījās skolā, bet vecāki visu laiku strādāja. Māja kurā dzīvoju atradās laukos, nomaļus, pie mežiņa, tāpēc ārā viena pati gāu reti, nu bet ja slimoju, tad jau gulēju gultā... tā nu praktiski visu laiku kad slimoju, kamēr gulēju visi aiziet no mājām mani aizslēdzot, un atstājot pie gultas visu nepieciešamo, kas man vajadzīgs lai nestaigāt lieku reizi bet gulēt. tā kā māja bija liela un es biju maza, man nebija omulīgi palikt tur vienai pašai, jo katru reizi notika viens un tas pats: vecāku istabā stāvēja liela gulta, kura bija čīkstoša, un visi to zināja. Tā nu katru reizi, kad biju palikusi viena klusumā, es dzirdēju ka pa gultu kāds lēkā, un lai kā man negribētos celties, es vienmēr līdu ārā no gultas, lai paskatītos kas to dara, bet izejot no savas istabas skaņas pazuda.. tā tas atkārtojās vairākas reizes, līdz es saņēmos un aizgāju līdz vecāku istabai. Pats nepatīkamākais bija tas, ka uz gultas ibja palikuši tādi kā iemīcījumi, it kā tiešām kāds būtu pa to lēkājis.
Manam tētim ļoti patika ēst no metāla bļodiņas, ja varēja uzreiz ieliet traukā un uzlikt uz plīts sildīties. Tā nu kādu reizi mēs ar māsu sarunājām pavadīt brīvdienas vecāku mājās, jo taisījāmies aiziet paballēties vietējā zaļumballē, no rīta piecēlāmies, iesēdzām teļuku un skatījāmies. Dzirdējām it kā virtuvē kāds staigā kaut ko taisā, bet pēc kāda laika dzirdējām it kā tētis kaut ko ēstu no savas iemīļotās metāla bļodiņas, jo bija dzirdams, kā metāla karote saskaras ar metāla bļodiņu... liels izbŗinis bija tad, kad pēc minūtēm 5-10, pa parādes durvīm ( kuras bija labi redzamas no viesistabas) ienāca tētis, atnesot mums tomātu sulu, un prasot, kapēc mēs tik agri neguļam... pats smieklīgākais ir tas, ka mēs to abas dzirdējām....
Tev patiks šie raksti
paskaidrojiet kāds? 