Tā kā šovasar saule mūs bija apdalījusi, jānoskaidro, kurš tad pie tā vainojams. 
Daudzās no senajām kultūrām ir bijuši savi Saules Dievi. Kā saka - cik tautību, tik Dievu.
Saules Dievu mitoloģija1
36
0
Ķīnieši uzskatīja, ka pastāvēja 10 saules, kuras pēc kārtas parādījās debesīs ķīniešu desmit dienu nedēļā. Katru dienu desmit saules ceļoja uz Gaismas ieleju austrumos kopā ar savu māti, Dievieti Xi He. Tur Xi He nomazgāja savus bērnus ezerā un iesēdināja tos milzīga zīdkoka zaros, ko sauca par fu-sang. No šī koka katru dienu viena saule varēja pacelties debesīs, lai ceļotu uz Yen-Tzu kalnu tālu rietumos. Nogurušas no šīs rutīnas, desmit saules nolēma parādīties debesīs reizē, padarot dzīvi uz zemes neiespējamu. Ķīnas imperators Yao lūdza 10 sauļu tēvam Di Jun, lai viņš savalda savus bērnus. Di Jun nosūtīja pie viņiem lokšāvēju Yi, lai viņš nedaudz pabiedē saules, tomēr rezultātā viņš nošāva 9 no 10 saulēm. Līdz ar to, palika tikai viena saule, kuru mēs redzam šodien un lokšāvējām nācās beigt savu dzīvi kā parastam mirstīgajam uz zemes.
Maui bija Polinēziešu mitoloģijas varonis. Viņam un viņa mātei dienas bija par īsu, lai paspētu paveikt visus darbus. Maui izdomāja, ka, ja saule debesīs kustētos lēnāk, tad dienā būtu vairāk gaišu stundu un būtu iespējams strādāt vairāk. Tā nu viņš nogrieza savas sievas svētās cirtas, lai uztaisītu virvi, kas nedegtu saulē. Neticami, bet viņš ar šo virvi noķēra sauli un pārspēja to ar savas vecmāmiņas burvju žokļa kaula palīdzību. Līdz ar to, saule bija tik piekususi pēc cīņas, ka vēl tagad spēj tikai lēni rāpot pa debess jumu. Vēl kādā stāstā Maui nozaga debesu vistu, jo tā sargāja uguni, ko vēlējās iegūt Maui. Tāpat arī Maui ir pastūmis debesis uz augšu tikai tādēļ lai padižotos dāmu priekšā.
Ēģiptiešu saules Dievs ir plaši zināmais Ra jeb Re. Tāpat viņš ir zināms kā senās Ēģiptes radītājs. Viņš spēja pieņemt dažādas formas, atkarībā no vietas, kur atradās. Parasti Re tika attēlots ar vanaga galvu un ar ugunīgu disku, kā saules simbolu, uz galvas, bet Pazemē šis Dievs ir spējis pieņemt auna galvas formu. Leģenda vēsta, ka, Laika pirmsākumā no ūdens iznira ola. Kad Re tika laukā no čaulas, viņš ieguva divus bērnus, kas kļuva par atmosfēru un mākoņiem. Tiem, savukārt, arī bija divi bērni - Geb un Nut, kuri kļuva par zemi un zvaigznēm (par bērnu rašanos stāstu var arī turpināt :D). Kādu dienu Re esot raudājis un no viņa asarām ir radušies cilvēki. Re arī ir radījis 4 gadalaikus.
Acteku kultūrā bija savs Saules dievs - Tonatiuh. Acteki ticēja, ka iepriekšējos laikmetos ir izveidotas četras saules un katra no tām ir "nomirusi" beidzoties attiecīgai kosmiskajai ērai. Tonatiuh bija piektā saule, kuras ēra turpinās vēl joprojām. Attēlā redzamie izgriezumi simbolizē četrus radīšanas un iznīcības ciklus. Seja jeb galvaskauss centrā, attēlo Dievu Tonatiuh. Actekiem ir vēl viens Dievs Huitzilopochtli, kurš uzskatīts par saules un kara Dievu.
Ķeltu kultūrā saules Dievs tika dēvēts par Lugh. Viņa vecaistēvs bija Pazemes Dievs Balor, kurš bija Pazemes ļauno cilvēku Fomorii līderis. Leģenda vēsta, ka Lugh likteņis ir bijis nogalināt savu vecotēvu, un kā jau kārtīgās leģendās piedien, vecaistēvs pats ir mēģinājis nogalināt savu mazdēlu, kurš brīnumainā kārtā izdzīvojis. Lugh slepeni audzināja jūras Dievs Manannan un viņš kļuva par izcilu karavīru un, protams, nogalināja savu vecotēvu Balor, atbrīvojot zemi no ļaunajiem Fomorii.
Grieķu mitoloģijā saules Dievs bija Apollo, kurš bija arī labs mūziķis un dziednieks. Viņa māte, Leto, ceļoja pa Grieķiju, meklēdama vietu, kur laist pasaulē Apollo. Kādas Grieķijas salas Delos iedzīvotāji, deva Leto savu atļauju apmaiņā pret tempļa izveidi, un, kad Apollo izauga, viņš izveidoja šo salu par brīnišķīgu vietu.
Rietumāfrikas saules Dievs tika saukts par Liza, viņa māsa bija mēness Dieviete Mawu. Viņi bija dvīņi un tajā pašā laikā mīlnieki. Kopā viņi radīja visumu. Liza izmantoja savu dēlu Gu, lai izveidotu pasauli. Gu bija dievišķs instruments dzelzs zobena formā un iemācīja cilvēkiem daudz un dažādus rokdarbus. Liza bija arī karstuma, darba un spēka Dievs, bet Mawu - nakts un mātišķuma Dieviete.
Shamash bija šumeru saules Dievs. Tā kā saules Dievs var redzēt visu uz zemes notiekošo, tad viņš bija arī taisnīguma Dievs. Tāpēc arī viņš bieži tika attēlots kā valdnieks, kurš sēž troni. Shamash un viņa sievai Aya bija 2 bērni - Kittu, kurš pārstāvēja taisnīgumu un Misharu, kas bija likums. Katru rītu atvērās austrumu vārti, pa kuriem iznāk Shamash, kurš ceļoja pa debesīm, līdz kamēr izgāja caur rietumu vārtiem, tālāk ceļojot caur Pazemi atpakaļ uz austrumu vārtiem.
Beigsim ar mūsu pašu dievību - Saule. Tā ir centrālais tēls latviešu debesu mītoloģijas sistēmā, kur viņa ir debesu sētas saimniece. Viņa pārvietojas ratos vai kamanās ar diviem vai trim kumeļiem, bet pa jūru vai ezeru brien kājām vai brauc laivā. Atsevišķos dziesmu variantos Saule pārnakšņo vai noriet jūras vidū, aiz deviņām jūrām vai viņā pusē Daugavai.
"Vecumvecos laikos mīļā Saulīte apņēmusi spožo Mēnesi. Ilgi sadzīvojuši laimīgi, nešķiŗami: reizē gājuši gulēt, reizē cēlušies, piedzīvojuši arīdzan daudz bērnu: zvaigznes pie debesim. Bet te vienu jauku rītu Saulīte pamodusies apmanīs: vīra nav. Sāks uzlūkot šo, celdamās rītiem agrāki kā līdz šim, atron: Mēness neuzticams palicis, ielūkojis Saules meitu, Ausekļa saderināto līgavu. Sirds Saulītei iedegusies, kampusi asu zobenu, sakapājusi neuzticamo vīru gabalu gabalos. Tāpēc Mēness vēl tagad bieži vien parādās ne vis vesels, bet it kā pārcirsts. Tomēr no tā laika Mēness ir un paliek nebēdnis: ik vakaru, tikko sieva apgūlusies, klusiņām ceļas augšā, iet mīļāko aplūkot. Saulīte turpretim aiz greizsirdības nopūlas savai meitai tuvumā palikt." (Pierakstījis J. Ozols Daugavas malā, 1873. gadā.)
Paldies par lasīšanu!
Tev patiks šie raksti
