Ļoti bieži spoki parādās pilīs un, protams, arī Latvijā tā notiek. Šeit būs tieši par Latvijas pilīm un pirmo mēs apskatīsim Rundāles pili.

• Nostāsts par grāfu Zubovu. Reiz Zubovs licis aizjūgt savus sešus baltos zirgus un braucis izklaidēties. Uz ceļa, pa kuru braukuši, esot rotaļājusies maza meitenīte. Kučieris uzsaucis meitenei, lai dod ceļu, bet viņa laikam nav dzirdējusi, jo palikusi tur pat mierīgi sēžot. Kučieris gribējis apbraukt meitenītei apkārt, bet grāfs pavēlējis braukt bērnam virsū. Kad kučieris atteicies to darīt, viņš iesitis kučierim pamatīgu pļauku, izrāvis no rokām grožus, un triecis zirgus taisni virsū meitenei. Zirgi pēdējā brīdī pasitušies sānus un pārlēkuši grāvim. Grāfs izkritis no karietes, sapinies grožos, un zirgi lēkšodami vilkuši viņu līdz. Aculiecinieki stāstījuši, ka grāfs atgriezies mājās ar zilumiem un novārtījies dubļos. Nākamajā dienā Zubovs atrasts savā istabā pakāries. Stāsta, ka vēl tagad tumšās naktīs atveras Lauvas vārti un, zvaniem skanot, laukā pa tiem dodoties seši balti zirgi ar karieti, kuru vadot pats Zubovs.”

• Grāfa Šuvalova ģimenes ārstam nomirusi meita. Bēres meitenei netika sarīkotas, jo nelaimīgais, neprātīgi mīlošais tēvs pats nomiris, nepaguvis noskaidrot meitas nāves iemeslu. Kamēr viņš bija vēl dzīvs, visiem teicis, ka meita ir devusies ceļojumā, lai gan patiesībā bija meitu noslēpis pagrabā. Kopš tā laika meitene klīstot pa Rundāles pili baltā tērpā un lūdz garāmgājējus, lai tie viņu apbedītu svētītā zemē. Tad viņa iegūšot dvēseles mieru.

• Cits nostāsts vēsta, ka Rundāles pilī dzīvojis ļauns un nežēlīgs kungs. Viņš licis pils mūros iemūrēt tos kalpus, kuri viņam nav patikuši. Tad nu naktīs šie cilvēki mēdzot spokoties. Starp tiem esot arī sieviete baltā tērpā, kas izejot cauri kolonnām.

• Rundāles pils celtniecība neesot vedusies. Cik pa dienu uzcelts, tik pa nakti nogruvis. Viens no muižniekiem ierosinājis, ka vajagot ziedot cilvēku. Izvēlējušies nabadzīgu zemnieku meitu, un, lai būtu iemesls meiteni iemūrēt, apvainojuši viņu sagrēkošanā ar augstdzimušu princi. Kopš tā laikā meitene staigājot pa pili baltā tērpā – Rietumu korpusā šķērsojot biljarda istabu, tālāk dodoties uz ēdamzāli un tad uz pils Lielajām kāpnēm vai vestibili. Viņa meklējot muižnieku, lai pierādītu savu nevainību.

• Rundāles pilī esot arī Melnā Dāma, kura parādās noteiktās vakara stundās un slīd cauri pils gaiteņiem, augšup pa kāpnēm uz Zubova kabinetu. Stāsta, ka Melnā Dāma bijusi kāda nabadzīga meitene. Šo meiteni bija iemīlējis Valerians Zubovs. Par Zubova mīlestību pret jauno un skaisto meiteni uzzinājusi ķeizariene Katrīna. Viņa likusi saviem kalpiem Zubovam nocirst galvu un pasniegt to zelta bļodā. Tas ticis arī izdarīts, bet meitene izgrūsta pa pils otrā stāva logu. Meitene no kritiena nositusies. Viņa nav apglabāta kapos un kopš tā laika klīstot pa pili, meklējot mieru.

• Melno Dāmu esot redzējuši pils restaurātori. Viņa parādījusies no kolonnas, neko nerunājot, uzkāpusi pa trepēm, izgājusi cauri telpām un pēkšņi pazudusi.

• Kāda Rundāles pils darbiniece stāstījusi, ka viens no restauratoriem – vecs večuks – pēkšņi žirgtiem soļiem izskrējis ārā no pils. Kad jautājusi, kur šis skriedams, atbildējis – pilī vairs neatgriezīšoties. Izrādās, meistars mierīgi darbojies, kad pēkšņi kāda neredzama roka paņēmusi viņam no acīm nost brilles. Tad brilles lēni un līgani esot attālinājušās.

• Tas noticis 20. gs. sākumā. Kāda sieviete, kas pilī strādājusi par apkopēju, slaucījusi klasi (tolaik viens pils spārns bijis pārvērsts par skolu). Pēkšņi izdzirdējusi, ka notinkšķ loga rūts, bet nav tam pievērsusi uzmanību. Tad sajutusi, ka kāds parauj viņu aiz svārkiem un čukst: “Ej projām”. Sieviete nodomājusi, ka viņai izlicies, un turpinājusi slaucīt klasi. Tad viņas svārku mala paraustīta vēlreiz un vārdi “Ej projām” izskanējuši skaļāk. Sieviete palikusi kā uz mutes kritusi un nav varējusi pakustēties. Tad sekojis stiprāks rāviens, un gandrīz skaļā balsī izskanējusi pavēle: “Ej projām!” Tad sieviete mukusi ārā no klases. Gaitenī viņai garām paslīdējis balts sievietes tēls – tā bijusi mirusī Katrīna, kas viegliem soļiem pieslīdējusi pie skolēnu dzeramā trauka gaiteņa galā, pacēlusi vāku un iespļāvusi traukā. Sieviete vairs neatcerējās, kā pēc tam nokļuvusi mājās.

 Autors: Monsteriits Rundāles pils