Šodien mums notika sports. Mēs visi dodamies uz ģerbtuvēm, saģērbjamies un dodamies ārā. Bet neizgāja visi, jo divi zēni iedomājas ka tur zēnu garderobē spokojas. Ok, es ieeju iekšā, un viņi man priekšā, es prasu ko viņi tur meklē. Viņi man teica ka tur kaut kāds čalītis staigā, kad ir pilnīga tumsa. Ok, es vēlos arī paskatīties, lai pārliecinātos ir tie meli vai nav. Labi, mēs tur trijatā stāvam, un pēc kādām 5 sekundēm es skatos un redzu ka tur ķipa kaut kāda ēna zēna formā staigā, es apzamīzos un srēju ārā. Pēc tam es sapratu ka tas var tikai izlikties, jo daudzos gadījumos cilvēkam liekas ka kautkas staigā, bet īstenībā nekā nav. Nu labi, mēs ieejam vēlreiz tagad vairāki ( arī daži kas netic spokiem ), mēs tur stāvam gaidam, kad pēkšņi viens Jānis ( vārds mainīts ) ieiet iekšā lai mūs pabaidītu. Ok, viņš nāk jau uz durvju pusi un mēs nobīstamies, taču ne no viņa, bet no baltās līnijas kas gāja aiz viņa, tad mēs visi bļaudami izskrējām ārā un es paslīdēju pret stulbo plākšņu papīriņu
. Bet tas Jānis ( vārds mainīts ) domā ka mēs no viņa nomīzām un viņš mums neticēja. Ok, bet pēc sporta bija vēl trakāk atgadījums.....
Turpinājums sekos!
Stāsts ir reāls, un šim stāstam ir apmēram 23 aculiecinieki
