Cilvēka prāts ir neizdibināms...sevišķi manējais. Pieredze rāda, ka cilvēkiem, kuriem ir attīstīta fantāzija, tie pa nakti redz pilnīgu bezsakaru.
Pastāstīšu par savu pagājušās nakts sapni, kas man pēc pamošanās neliek mieru...gribētos zināt, vai man vienīgajai rādās TĀDI sapņi?
Mana pieredze ar sapņiem!8
121
0
Pirmā aina ko es redzēju bija skola. Skolotāja lika uzvilkt baltu kostīmu kā pēc ātomsprādziena un iziet uz balkona skatīties filmu. Man ķivere bija par mazu, spieda seju un es viņu visu laiku vilku nost un vilku pa jaunu virsū, līdz skolotāja pateica ka ķiverei obligāti ir jābūt virsū.
Tālāk es redzēju izdemolētu pilsētu. Apkārt bija mežs un visur staigāja zombiju un vampīru krustojumi. Visi cilvēki bēga kur kurais, caur mežu, caur pļavu. Es norāvu ķiveri un arī bēgu projām caur mežu. Līdz nonācu līdz jaunai, skaistai un svaigai pilsētai, domāju, nu esmu glābta. Es skraidīju pa ielu un bļāvu, ka tuvojas pasaules gals, lai visi bēg. Protams, visi nosmēja mani un neviens neticēja. Neticēja līdz zombiju un vampīru krustojumi ienāca arī šajā pilsētā un ķērās klāt pie cilvēku pārvēršanas par zombijiem. Es turpināju bēgt. Priekšā bija kalns. Uz kalna virsotnes sēdēja šī slaktiņa karalis, kurš aicināja mani pie sevis. Man bija bail, bet es aizgāju. Viņš teica, ka man varot dot superspēku, man varēs citi kost cik grib un arī pieskarties (ar pieskaršanos arī varēja pārvērsties) es nepārvērtīšos. Viņš kaut ko teica, uztaisīja iedomātu kupolu ap mani un viss. Es biju glābta!
Visapkārt bija spožas gaismas, ne tik parasti spožas, bet ĻOTI SPOŽAS, ka nebija iespējams acis atvērt. Tik spožas, ka es savās acīs spēju saskatīt asinsvadus. Es satiku kaut kādu cilvēku un jautāju "kā tas izskatās?" viņš saka "tā ir tik spoža gaisma, ja tu to redzi tad tev momentāli izdeg acis". Es savā sapnī jutu bailes.
Es staigāju pa pilsētu. Nonācu līdz autobusa pieturai un pieturā stāvēja čigāniete ar bērnu un aicināja mani pie sevis. Es nodomāju, o, beidzot cilvēks. Es piegāju, viņa prasīja roku lai varētu izzīlēt. Es iedevu roku, un viņa man iekoda un es momentāli pārvērtos par zombiju.
Es biju nedaudz uztraukusies un samulsusi, jo kā gan es varēju domāt, ka pārvērsties ir tik slikti. Man patika. Es domāju, ka vismaz tagad esmu atbrīvota no bailēm, ka man jābēg un jāslēpjas. Tā nu es kļuvu par vienu no viņiem!
Es cilvēkiem, kuri man bija dērgi devu superspēku, lai viņus nevarētu pārvērst. Manā priekšā bija spēcīgs, gara auguma un muskuļots vīrietis, kurš ieķērās man kājās nedaudz augstāk par potītēm. Viss ko es redzēju bija spožā gaisma, elektrības plūdums pār visu manu ķermeni un sāpošas acis no spožžs gaismas. Es griezu galvu prom cik tālu vien varēju, bet no tā nebija jēgas, tik spoža gaisma tā bija! Muskuļotais vīrietis pārvērtās, bet es nokritu zemē un vairēk nekustējos, šķiet, nomiru un tad es PAMODOS!
Es nebiju ne dzērusi, ne ēdusi kaut kādas tabletītes.
Es biju diezgan nogurusi, jo iepriekšējā dienā pavadīju 6 stundas uz riteņiem. Pieredze rāda, ja ir liels nogurums, tad ir iespēja redzēt spilgtākus sapņus.
Tev patiks šie raksti
. Man pašai liekas, ka ir forši, ja ir interesanti sapņi.
Ta ir smadzeņu darbibas svera , kas reaģe uz dažadiem kairinajumiem 
- pieversies vairak patikamajam - man palidzeja dažadu dabas skatu fotografešana