Laikam jau pēdējie stāsti no rakstu sērijas par manu māju!
Iepriekšējos rakstus varat atrast te- http://www.spoki.lv/profils/nokiapower
Man ir kruta māja!8
120
1
Šoreiz manas mājas nevēlamais viesis uzdarbojās masveidā, proti viņš bija tik drosmīgs, ka izdomāja pabiedēt bariņu ar jauniešiem. Protams, tas norisinājās pirms daudziem daudziem gadiem, bet kuru tad tas interesē... Tātad mans onkulis, proti, mammas brālis, čaļiem skolā stāstija par visnotaļ ekstrēmiem notikumiem, kas bija pārbiedējuši visus mājas iemītniekus. Un kā jau bija paredzams, viņi tam neticēja.
Pienāca diena, kad onkuļa čomi izdomāja pārbaudīt tā ir taisnība vai tikai truls izdomājums. Viņi paņēma kaimiņu taisīto “sīvo”, starp citu esot bijusi laba manta, ne tāda kā tagad, un devās ciemos pie onkuļa. Vakarā spēlēdami kārtis un vairākārt apspriežot mājā notikušo, lēnām tukšoja “sīvo”. Viņi vairākkārt nonāca pie secinājuma, ka tas viss ir izfantazēts, taču tad, kā jau kārtīgā spoku stāstā, notika negaidītais- pa trepēm atskanēja smagi soļi, jā jā, tie paši, kuri bija minēti vienā no iepriekšējiem rakstiem. Aizmirsu piebilst, ka mājā pēc būtības vairāk neviens nebija. Viņi visi kā viens, pieskrēja pie durvīm, lai pārbaudītu, kas tur notiek, bet tur -viens vienīgs tukšums.
Reklāma
Visa grādīgā dzira bija iztukšota, un bija laiks doties uz čuču muižu. Veči izdomāja, ka jāpaliek siena šķūnī, jo tur taču būšot vēl baisāk. Lieki piebilst, ka viņi joprojām bija skeptiski noskaņoti pret šiem spoku stāstiem. Viss kādu laiku bija mierīgs, līdz kādu brīdi atvērās milzīgā šķūņa duvis, visi piecēlās sēdus, taču ieradzīt kādu nākam iekšā nespēja, un protams atrada tam racionālu izskaidrojumu-caurvējš. Tikko viņi apgūlās, netālu no viņu galvām bija dzirdams smags blīkšķis, it kā tur būtu nokritis kāds simts kilogramus smags dzērājs, kurš tikko piebeidzis litru ar kaimiņu. Čaļi jau sāka apspriest nākamo racionālo izskaidrojumu tikko notikušajam, līdz pēkšņi pa visu siena šķūni bija dzirdams nežēlīgs kliedziens, vienam no puikām tikko kāds bija iemetis ar pagali. Diezgan komiski, taču ar to pietika, lai viņi noticētu visiem nostāstiem par māju.
Šis būs nedaudz nopietnāks.... Otrs stāsts ir par manu opi, kurš laikam vienīgais ir redzējis šo spoku. Tātad manam opim patika, tā kārtīgi iedzert, tā iedzeršana parasti aizņēma kā minimums nedēļu. Kā jau noprotat pēc tam sekoja nežēlīgas paģiras.....
Opis parasti uz paģirām gāja pastaigāties tepat netālu no mājas. Tas viņam palīdzēja ātrāk atgūties, no briesmīgās paššajūtas. Tākā opis bija vienīgais kurš vēljoprojām noliedza to ka māja spokojas, viņam laikam pienācās tas baisākais atgadījums.
Reklāma
sievieti kura bija tērpusies baltā, no izbīļa viņš nokrita uz sava pakaļgala. Tajā brīdī sievietes siluets izgaisa. Opis nodomāja, ka pie vainas ir alkahols, un devās tālāk. Līdz beidzot nonāca pie secinājuma, ka jādodas mājās. Ejot iekšā mājā, viņš priekštelpā atkal ieraudzīja balto siluetu, šoreiz viņš tiešām pārbijās, jo tas/tā skatījās viņam tieši acīs. Sastindzis viņs stāvēja vismaz divas minūtes, līdz beidzot saņēmās un centās iet uz priekšu, taču viņš netika uz priekšu tas viņu itkā grūda atpakaļ.
Opis skriešus izmetās ārā pa durvīm, un skrēja uz otrām mājas durvīm, taču tu atkal priekšā baltais silets, ar baiso skatienu, tā nu viņš apsēdās uz soliņu pie mājas un gaidīja, kad kāds no mājiniekiem iznāks ārā, un palīdzēs tikt viņam iekšā. Šādi atgadījumi turpinājās, gandrīz katru reizi, kad opim bija paģiras. Es protams neticētu šim stāstam, ja to būtu stāstījis kāds cits, nevis mans opis, jo viņš tic tikai tam ko reāli ir redzējis.
Tev patiks šie raksti
