Ticēt vai neticēt tā ir jūs izvēle . . .
Labākam miegam.../Pastkartes/2
155
1
Viens jauns cilvēks bija ļoti augstprātīgs, kā arī muļķis. Dažreiz, izklaides pēc, viņš paņēma sava tēva mašīnu bez atļaujas un ar lielu ātrumu braukāja pa apkārtni, kaut arī viņam nebija tiesību.
Vienreiz viņš brauca lielā ātrumā un zaudēja kontroli pār mašīnu. Automašīna griezās uz ceļa un notrieca kādu sievieti ar dēlu. Māte ļoti cieta avārijā, bet viņas mazais dēls, nomira uz vietas, un nemaz nenāca pie samaņas. Dēls nomira no asins zuduma, tieši mātei uz rokām.
Viņš tika arestēts par slepkavību bez iepriekšēja nodoma. Puisis apgalvoja, ka nav vainīgs, kaut gan saprata, ka ir vainīgs. Viņa tēvs nolīga dārgu advokātu un mēģināja dēlu izglābt no cietuma.
Tiesa nolēma, ja viņš samaksās mātei kompensāciju, tad varēs neiet cietumā. Viņš, protams, ar lielāko prieku piekrita.
Taču māte, atteicās pieņemt naudu.
" Nekāda nauda man neatgriezīs dēlu, " - teica māte. " Tā vietā, es gribu, lai tu izdari kaut ko citu."
Viņš bija gatavs uz visu, tikai, lai nevajag iet cietumā, tāpēc viņš piekrita izpildīt visas sievietes vēlmes.
" Mans lūgums ir ļoti vienkāršs," - teica māte. " Reizi mēnesī, es gribu, lai tu pats sev nosūti pastkarti. Tas arī viss. "
Sieviete viņam iedeva paciņu ar pastkartēm. Uz katras no pastkartēm, bija pasta zīmogs, kur viņa bija uzrakstījusi viņa vārdu un adresi.
" Lūdzu, neraksti uz viņam, " - teica viņa. " Tikai iemet pastkastē. "
Viņš ar prieku piekrita šie noteikumiem. Viņš bija laimīgs, ka tik viegli tika cauri.
Paciņā bija 60 pastkartes. Ja viņš katru mēnesi sūtīs sev vienu pastkarti, kopā viņam vajadzēs 5 gadus.
Drīz vien viņš dabūja jaunu darbu, sāka dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un centās aizmirst šo negadījumu. Viņš turēja savu solījumu un katru mēnesi sūtīja sev pastkarti.
Sākumā viņš nebija pret to, bet katru reizi, kad viņš saņēma pastkarti, tā viņam atgādināja par nelaimes gadījumu. Viņš sāka nožēlot, ka viņš nebija samaksājis tai sievietei.
Pamazām viņš sāka ienīst šo procedūru. Viņš nekad vairs nebija redzējis šo sievieti, un nekad arī vairs nebija dzirdējis par viņu. Viņš nolēma, ka viņa neko neuzzinās, ja viņš pārstās sūtīt pastkartes uz savu adresi. Tad viņš beidza sūtīt pastkartes.
Kādu dienu viņš paņēma atlikušās pastkartes, lai atbrīvotos no tām, sadedzinot tās kamīnā. Viņš paņēma pastkarti, pielika pie tās šķiltavas, un ieraudzīja, kaut ko dīvainu.
Uz katras no pastkartēm bija ar neredzamu tinti bija uzrakstīts ziņojums - " Mirsti, slepkava! "
Tev patiks šie raksti
