›

Kliedzošie galvaskausi 4

186 0

Ar galvaskausiem saistītie spoki tradicionāli ir Anglijas folklorai tipiska parādība. Lai gan galvaskausi fiziski nav saistīti ar ķermeņiem, tie (vai to garu pasaulei piederošie īpašnieki) acīmredzot ir emocionāli piesaistīti mājām, kur atrodas un kur grib turpināt savu garīgo pastāvēšanu. Uz mēģinājumu pārvietot galvaskausu tie reaģē ar spokošanos, poltergeistiem, vētrām, savādām skaņām. Daudzi tādi galvaskausi pieder reliģisko vajāšanu upuriem, kas noritēja Reformācijas laikā XVI gadsimtā vai vienkārši vardarbīgā nāvē mirušajiem. Tos visus vieno kopējā vēlme, kas tiek izteikta nāves gultā – būt apglabātiem noteiktā vietā, jo pretējā gadījumā aizgājēja gars neradīs sev mieru. Tiek uzskatīts, ka, šo vēlmi neievērojot un apglabājot mirušo citur, viņi protestē, izrādot to ar neizskaidrojamiem trokšņiem mājā. Parasti mājas īpašnieki nojauš šo parādību iemeslu un atrok galvaskausu, lai novietotu to atpakaļ mājā. Ik reiz, kad no galvaskausa cenšas tikt vaļā – izmetot to, noslīcinot vai pat sadauzot un sadedzinot – notiek nepatīkamas lietas, tai skaitā ugunsgrēki, slimības, neraža, vai arī galvaskauss pats atgriežas vietā, sagaidot cilvēkus ar savu sastingušo smīnu.

Pieminēsim dažus slavenākos kliedzošos galvaskausus.

Wardley Hall galvaskauss atrodas netālu no Mančesteras, tā izcelsmi datē ar 16.gs vidu. Leģenda vēsta, ka Londonas uzdzīvotājs Rodžers Douns savas dienas pavadīja dzeršanā un azartspēlēs. Kādu reizi, iereibis un nikns uz visu pasauli (laikam pēc kārtēja zaudējuma kārtīs) viņš nozvērējās nogalināta pirmo pretimnācēju. Ceļa pagadījās kāds matrozis, kuru Rodžers nogalināja ar sava zobena dūrienu. Dounsu arestēja, bet viņam izdevās izvairīties no tiesas – bet ne no debesu soda. Drīz vien pēc kārtējas iedzeršanas un strīda, iedams pāri Londonas tiltu, Rodžers salamājās ar sargu un mēģināja viņam iecirsts, taču kareivis atsita uzbrukumu, tik stipri, ka Rodžera zobens atlecot nocirta viņa paša galvu. Ķermenis iekrita Temzā, bet galvu aizsūtīja uz Vordliju, Dounsa mājvietu. Galvaskausu novietoja nišā virs kāpnēm un katru reizi, kad to mēģināja aizvākt no mājas, tam sekoja nelaimes.

Tomēr vēsturnieki šo stāstu atspēko, tā kā Dounsa dzimtas kapelā tika atrasts Rodžera skelets ar visu galvu. Galvaskausu piedēvē benediktiešu mūkam Barlovam, kuru Vordlijas īpašnieki Dounsi, dedzīgie katoļi, izmitināja pie sevis Pilsoņu kara laikā, kad notika katoļu vajāšanas. Tomēr 1641. gadā mūku noķēra, kad viņš vadīja dievkalpojumu kaimiņu ciemā, un pakāra. Frensis Doune slepus pievāca mūka galvu un noslēpa savā īpašumā. Galvaskauss tika atrasts tikai 18. gadsimtā, kad toreizējais Vordlijas īpašnieks Mortons atklāja to nodrupušajā sienā. Kalpotājs izmeta galvaskausu aizsarggrāvī, bet naktī izvērsās briesmīgs negaiss. Mortons saprata, ka galvaskauss grib atgriezties atpakaļ un lika nosusināt aizsarggrāvi. Galvaskauss tika atrasts un novietots vietā.

nbspBetiskombas muižas... Autors: Tim3D Kliedzošie galvaskausi

Betiskombas muižas galvaskauss esot piederējis 17. gadsimta vergam, atvestam no Rietumindijas, kurš pirms nāves izteica vēlmi, lai viņu apglabā dzimtajā zemē, citādi viņš neradīšot miera. Protams, īpašniekam nebija ne prātā vest līķi aiz trejdeviņām zemēm un mirušo paglabāja turpat Bettiskombā. Tomēr tas pildīja savu solījumu, un muižā notika visādas nepatikšanas, bet kapa tuvumā bija dzirdami vaidi un kliedzieni. Ķermeni atraka un viss norima. Kad līķi vēlreiz apglabāja turpat, trokšņi atjaunojās. To visu atkārtoja tik ilgi, līdz ķermenis galīgi izjuka un galvaskausu novietoja pie kāpnēm, kas ved uz mājas jumta. Viens no vēlākiem muižas īpašniekiem esot mēģinājis izmest galvaskausu piemājas dīķī, bet pēc murgu un kliedzienu pilnas nakts bija spiests nolikt to vietā.

Šo leģendu apgāza kāds arheoloģijas profesors, apgalvodams, ka galvaskauss pieder akmens laikmeta sievietei. Neskatoties uz to, galvaskauss paliek muižā, gadījumam, ja profesors kļūdījās.

izveidot rakstu izveidot testu

nbspBērtonas Agnes galvaskauss... Autors: Tim3D Kliedzošie galvaskausi

Bērtonas Agnes galvaskauss atrodas mājā Ziemeļu Jorkšīrā, ko uzbūvēja trīs māsas no Griffitu ģimenes. Vēl pirms būvniecība bija pabeigta, jaunākā no māsām, Anna, patrāpījās ceļā laupītājiem, viens no kuriem stipri ievainoja meiteni. Ciemata iedzīvotāji atrada viņu, bet pēc piecām dienām Anna nomira, pirms nāves lūdzot, lai viņas galvu noliek jaunajā mājā- Bērtonas Agnē, lai viņa kaut pēc nāves to ieraudzītu pabeigtu. Tomēr ģimene nolēma apglabāt meiteni pie baznīcas. Kad māja tika pabeigta un divas māsas ievācās tajā, viņas pastāvīgi traucēja dažādi biedējoši trokšņi. Māsas nosprieda, ka tā izpaužas Annas vēlme atgriezties mājā. Vietējai mācītājs ieteica paņemt galvu no kappa un nolikt mājā. Kad tas tika izdarīts, trokšņi pārtraucās, līdz vēlākie mājas mantinieki nemēģināja izmest galvaskausu. Viens no pēdējiem īpašniekiem aizmūrēja galvaskausu ķieģeļu sienā un, lai gan Annas vēlme tika izpildīta, viņas rēgs mēdzot parādīties ap nāves gadadienu, laikam, lai paskatītu, vai saimnieks uztur māju kārtībā.

nbspTanstedas fermas... Autors: Tim3D Kliedzošie galvaskausi

Tanstedas fermas galvaskausam ir vārds Dikijs. Pēc vienas no leģēndām, tas piederījas Nedam Diksonam, kuru nogalināja brālēns mantojuma dēļ, pēc citas – kādai sievietei, kuru nogalināja laupītāji. Galvaskausu uzskata par mājas sargu, jo tas ar dažādiem trokšņiem brīdina iemītniekus par slimībām, neražām, nāvi. Kā visi kliedzošie galvaskausi, Dikijs pretojas pārvietošanai. Reiz tas tika nozagts, bet zagļi nespēja izturēt visas biedējošās parādības, kas ar viņiem sāka notikt un bija spiesti atgriezt Dikiju mājās.