Īrijas garā vēsture noslēpumaini vijas ar antīko mitoloģiju un folkloru. Tās antīkie ļaudis, druīdi un ķelti, ticēja maģijas spēkam, un daudzas no šīm paražām un ticējumiem arvien dzīvo mūsdienu Īrijā, joprojām tiek stāstīti un atstāstīti visos valsts klajumos un nostūros. Stāsti par cīnītājiem ar vispasaules zināšanām, pasakas par leprikoniem, kuri slēpj savus zelta podus varavīksnes galā, likstu cēlājiem fermās un citiem mistiskiem radījumiem.
Īru mīti un leģendas22
Spoks
Stāsts ir par kādas sievietes spoku, kura raudāja par savu nāves pareģojumu. Reizēm iespējams ieraudzīt šo spoku kā sirmu vecenīti, kura ģērbusies skrandās, reizēm, kā jaunu un skaistu meiteni, bet citukārt, kā pavisam kārnu sievieti, valkājot asiņainu ietērpu. Vienmēr, kad viņa redzēta, viņa sākusi histēriski un skaļi raudāt. Leģenda stāsta, ka šī raudāšana izsauc nāvi jebkurai no ģimenēm, kura to dzirdējusi. Reiz Skotijas Karalim Džeimsam I licies, ka viņš ir sastapis šo spoku, neilgi pēc tam Karalis miris.
Pooka
Pooka ir viens no feju tipiem – tas, kurš rada postījumus mirstīgo pasaulē. Pooka parādās naktīs Īrijas laukos un piekrastes daļās. Samērā veiksmīga ir diena, ja Pooka vienkārši saceļ traci fermā, plēšot žogus un tramdot lopus. Bet slikti ir tad, kad Pooka stāv laukā pie zemnieku mājas un sauc kāda tajā dzīvojoša cilvēka vārdu. Jā kāds atsaucas un iznāk laukā, Pooka to sagūsta un ņem sev līdzi. Pookas mīl izraisīt nepatikšanas arī kuģiem, velkot tos prom no Īrijas krastiem. Tie vainojami arī daudzos kuģu nogrimšanas gadījumos, kas notikuši pie klinšainajiem Īrijas krastiem.
Neglītenis – laumiņu bērns
Kā leģenda vēsta, sieviešu kārtas laumiņām bieži vien piedzimst kroplīga paskata bērni. Ņemot vērā to, ka fejām labāk patīk vizuāli normāli mazuļi, tās labprāt dodas uz mirstīgo pasauli, samainot vietām savējo ar kādu fiziski veselu cilvēka mazuli. Kamēr laumiņu mazulis izskatās pēc cilvēkbērna, tam nepiemīt nevienas normāla bērna rakstura īpašības. Tie mēdz būt priecīgi tikai tad, kad mājā valda skumjas vai ir notikusi kāda nelaime. Leģenda par šiem laumu mazuļiem dzīvo jau gadsimtiem ilgi. Pat Viljams Šekspīrs raksta par tiem savā lugā “Sapnis vasaras naktī”. 300 gadu vēlāk darbā “Vējiem līdzi” tiek runāts par to, ka kāds ārlaulībā dzimis mazulis pilnīgi noteikti ir laumiņas bērns.
Dagdas arfa
Īru mitoloģijā Dagda bijis augstas pakāpes priesteris, kuram piederējusi milzīga un skaista arfa. Kara laikā naidnieki to nozaguši un nogādājuši pamestā pilī. Dagda sekojis arfai, saucis to un atradis. Viņš momentā sācis spēlēt akordus. Tā bija mūzika par asarām, un visi, kas tobrīd bija pilī, sākuši raudāt. Dagda spēlējis atkal un atkal. Kad arfa sākusi atskaņot līksmības mūziku, visi naidnieki sākuši smieties. Dagda turpinājis spēlēt un nonācis līdz miega mūzikai. Visi, izņemot viņu pašu, iegrimuši saldā miegā, ļaujot Dagdam izbēgt kopā ar savu maģisko instrumentu.
Līra bērni
Stāsts par Līra bērniem nāk no īru mitoloģiskā cikla. Līrs bijis jūras valdnieks. Viņam bijusi sieve un četri bērni. Kad sieve nomirusi, viņš apprecējis viņas māsu, kura kļuvusi neiedomājami greizsirdīga uz bērniem un vēlējusies no tiem atbrīvoties. Kādu dienu jaunā sieva aizvedusi Līra atvases uz ezeru. Kamēr viņi peldējās, ļaunā pamāte tos pārvērtusi gulbjos un teikusi, ka tādiem tiem būs palikt, kamēr izdzirdēs kristiešu zvana skaņas. Gulbji peldēja pa ezeru un upi gadiem ilgi, gaidot tās, bet nekad nesadzirdēja, līdz beidzot, pēc 900 gadiem, pienāca diena, kad Svētais Patriks ieradās Īrijā. Tā bērni kļuva brīvi no lāsta.
Svētais Patriks
Lielākajai daļai cilvēku Svētais Patriks ir vīrs, kurš atnesa labos laikus, kā arī ieviesa zaļo alu krogos visā pasaulē. Patiesībā Svētais Patriks nemaz nebija tik svēts dažus gadsimtus atpakaļ, turklāt, viņš nemaz nebija īrs. Viņš piedzima pārtikšā britu ģimenē. Bērnībā ticis nolaupīts un pārdots verdzībai Īrijā. Savu verdzības gadu laikā iepazinies ar kristīgo ticību un kādu dienu sapratis, ka visu savu atlikušo mūžu vēlas pavadīt sludinot šo reliģiju Īrijas ļaudīm. Neilgi pēc paša nāves par viņu tika pilnībā piemirsts, līdz kādai dienai pēc daudziem, daudziem gadiem, kad mūki sākuši stāstīt teikas par Svēto Patriku, kurš no Īrijas izdzinis visas čūskas. Kaut kas, ko viņš nekad nebūtu varējis izdarīt, jo Īrijā čūsku nemaz nedzīvo…
Fins Makūls
Fins Makūls ir mitoloģisks varonis, kurš parādās vairākās īru leģendās. Kāds populārs stāsts vēstī par lasi, kurš zinājis visas pasaules gudrības. Tā nu Fins izlēmis lasi apēst, lai iegūtu tā gudrību. Cepot zivi, tā sula iztecējusi un apdedzinājusi vīra īkšķi. Fins iebāzis pirkstu mute, lai apturētu sāpes, un acumirklī ieguvis visas laša zināšanas. Kopš tā laika, ik reizi, kad Fins sūkājis savu īkšķi, tas ieguvis tās zināšanās, kuras tobrīd vēlējies.
Laumiņas
Savā veidā laumiņas eksistē dažnedažādās mitoloģijās visa pasaulē, bet īpaša nozīmē tām tomēr ir tieši īru mitoloģijā. Laumiņu sabiedrībai Īrijā vajadzētu būt īpaši dzīvelīgai un daudz, daudz augstākstāvošai par Pīteru Penu. Īru laumiņa var ieņemt jebkādu izskatu un formu, bet tā vienmēr izvēlēsies izskatīties tikai un vienīgi pēc cilvēka. Tās esot skaistas, spēcīgas un tām ir grūti pretoties, kas nav pārāk jauki, jo lielākā daļa laumiņu mīl atnest likstas un sliktu izskatu visiem tiem cilvēkiem, kas pienākuši pārāk tuvu.
Leprikoni
Leprikoni ir vispopulārākie Īrijā dzīvojošie pasaku tēli. Tie eksistē īru leģendās jau kopš Viduslaikiem. Tradicionāli leprikoni ir gara auguma un bieži vien parādās cilvēkiem kā veci vīriņi, daudz citādāki, kādus mūsdienās esam tos raduši redzēt (mazus, bērnišķīgus, zaļā kostīmiņā). Leģenda stāsta, ka rūķīši mīl kolekcionēt zeltu, kuru tie saliek katlos un slēpj varavīksnes galā. Ja cilvēks leprikonu noķer, tam jāpiepilda trīs cilvēka vēlēšanās, pirms tas atkal var būt brīvs.
Baltā āboliņa lapa
Zaļās baltā āboliņas lapiņas ir kas vairāk par vienkāršu Īrijas simbolu. Tās nes sevī lielāko daļu Īrijas vēsturiskās kultūras. Druīdi ticēja, ka baltais āboliņš ir svētais augs, kas spēj aizbiedēt ļaunumu. Ķelti ticēja, ka baltā āboliņa trīsdaļīgajai lapai piemīt mistiska nozīme, jo uzskatīja, ka skaitlis “3” ir svēts. Daži kristieši arī uzskata, ka šim augam piemīt īpaša nozīme – trīsdaļīgā lapiņa reprezentējot Svēto Trīsvienību.