Sveiki! Te atkal es ar stāstiem par savu lauku māju. Šoreiz ar bildēm kurās tā redzama :)
Iepriekšējais raksts - http://www.spoki.lv/mistika/Pa-naktim-bail-iet-uz-tualeti/474180
Gribētu padzīvot šajā mājā?44
617
8
Nedaudz ievācu informāciju par māju. Atklāju, ka tajā ir dzīvojis Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Andrejs Baumanis. Māju viņam piešķīra 1932. gadā. Andrejs Baumanis apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, III pakāpi, kā arī Trīszvaigžņu ordeni un vēl divām goda zīmēm. Cik saprotu, māja jau bija uzcelta pirms A.Baumanis tur ievācās, bet par to gan neko neizdevās noskaidrot. Pēc viņa cik man zināms mājais ir bijuši 5. īpašnieki, neieskaitot mūs.
Kārtējais mistiskais notikums, kas šoreiz saistīts ar manu mammu. Kādu dienu, kad mammas vecāki, bija ekskursījā uz Maskavu, bet pārējie ģimenes locekļi bija prom skolu kopmītnēs. (mamma tajā laikā vēl mācijas pamatskolā) Kad mamma, devās gulēt viņa negribēja slēgt laukā gaismu, jo bija dzirdējusi nostāstus par to, ka mājā notiek neizkaidrojamas lietas, piemēram, dzirdami soļi, durvju rokturu klabēšana, durvju patvaļīga atvēršanās, kā arī lietas kuras minēju iepriekšējā rakstā. Kad beidzot viņa vairs nevarēja izturēt gaismu, dēļ kuras nevarēja aizmigt, viņa to izslēdza. Pēc dažām sekundēm viņa dzirdēja kā no balkona puses kāds nāk, ar ļoti smagiem soļiem itkā tam kājās būtu zābaki. Viņa aiz bailēm sastinga, jo DOMĀJA, ka bez viņas mājās vairāk neviena nav. Tākā istaba atrodas otrajā stāvā ir diezgan dīvaini ka soļi sākās no otrā stava balkona, nevis no pirmā stāva, kā tam pēc butības vajadzētu notikt....
Smagie soļi nāca tuvāk un tuvāk, līdz tie apstājās pie durvīm, pēc neilga laika sprīža durvis momentāli atvērās vaļā itkā istabā būtu caurvējš, istabā kāds ienāca, aiz sevis aiztaisot durvis, mamma pavēra bailīgu skatienu pret dirvīm, bet tur nekas nebija redzams. Pēc brīža atkal atskanēja soļi tikai šoreiz tie tuvojās gultai. Mamma nespēja aprakstīt šīs asins stindzinošās sajūtas kuras viņai izraisīja, tas ka viņa nezināja, kas būs tālāk. Soļi apstājās tieši pie gultas, pēc mirklīša viņa sajuta, ka caur istabu būtu iskrējis auksts vējš, tieši tajā mirklī lejējā stāva iedegās gaisma. Vecaki bija pārradušies no ekskursijas. Mamma ātri noskrēja lejā, un visu atlikušo nakti pavadīja vecāku istabā. Vairāk viņa īpaši nav saskārusies ar šo neizkaidrojamo parādību, ja nu vienīgi, naktī, kad bija palikusi kopā ar savu brāli un māsu, viņus visu nakti nelika mierā tas, ka aiz loga kāds itkā ar cirvi kapā koku, ik pa brīdim trinot cirvi pret kādu metāla gabalu itkā to asinātu. No rīta viņi izgāja paskatīties uz to vietu, bet redzēja vien nolūzušu zaru.
Nākamajā rakstā ievietošu vēl vairāk informācijas par mājas raibo vēsturi. Un protams pastāstīšu nākamo asins stindzinošo stāstu. Jā un bildē redzamais koks tiešām izskatās divdomīgi.
Tev patiks šie raksti
maaja vainiiga 
