›

Dīvainais cilvēks un spogulis 3

208 2

Tātad. Neliels stāsts no manis. Stāstīšu to tā, itkā tas notiktu ar mani. Izbaudiet.

Tātad Viss sākās ar manu... Autors: Elys Dīvainais cilvēks un spogulis

Tātad.. Viss sākās ar manu aizraušanos saistībā ar astrālo pasauli. Kas ir astrālā pasaule? Palasiet internetā, jo tā ir diez gan gari skaidrojama informācija. Vismaz es nezinu kā to pasniegt. Tātad. Es kārtējo reizi eksperimentēju ar šo nodarbošanos un centos iziet no sava ķermeņa. Sanāca vienreiz, uz pāris sekundēm, tad vēlreiz un vēlreiz. Man patika. Jutos aiz laimes kā septītajās debesīs.

Vienu nakti, mierīgi gulēju kad pēkšņi sajutu stipru raušanu. Manu astrālo ķermeni sāka atdalīt no reālā. Es centos pakustināt savu fizisko ķermeni, tomēr nesanāca. Kad es sapratu, ka esmu izgājusi AP (astrālajā pasaulē), no sākuma izjutu prieku. Bet tad, sapratu, ka vieta man ir pavisam sveša.

izveidot rakstu izveidot testu

Es atrados zālē kurā ir pilns... Autors: Elys Dīvainais cilvēks un spogulis

Es atrados zālē, kurā ir pilns ar spoguļiem. Tas mani nedaudz izbiesēja, jo drūma zāle, spoguļi. Domāju, ka viss, beigas. Bet tomēr, pats trakākais vēl nebija sācies. Es pagriezos, un ieraudzīju dīvaina paskata cilvēku, viņš itkā skatījās vienā punktā un nekustējās. Es nosekoju viņa skatienam un ieraudzīju to, no kā pati nevarēju atraut acis. Zāles pašā galā stāvēja liels spogulis, viņš mirdzēja draudoši sudrabainā krāsā un tomēr, ieskatoties viņā, es pazaudēju laika izjūtu. Sākumā spogulis rādīja visādas interesantas ainavas, iespējams no citām pasaulēm, dīvaini un neredzēti dzīvnieki, daba.. beigās arī cilvēkveidīgas būtnes.

Viss dega Es būtu skatījusies... Autors: Elys Dīvainais cilvēks un spogulis

Viss dega. Es būtu skatījusies vēl ilgi spogulī, kā cilvēkveidīgās būtnes iznīcina dabu, tomēr es sāku atgriezties savā ķermenī. Un vēl kādu laiku, mani pārņēma miega paralīze.

Nākamajā dienā notika tas pats... Autors: Elys Dīvainais cilvēks un spogulis

Nākamajā dienā notika tas pats. Un šoreiz, es piegāju pie cilvēka un pajautāju: - Ko jūs šeit darāt? - Cilvēks pagriezās pret mani. Acu vietā tumši dobumi, mute pārāk plata, lai tas būtu cilvēks. Es nesapratu kā varēju to nepamanīt. Un tomēr, šī būtne ierunājās, pietam ļoti spalgā balsī, itkā runātu kā pieaudzis trīsgadnieks. - Es vēroju kā tiek iznīcināta mana zeme, - zobu vietā, tam bija dīvaini sudraboti robi, - Drīz tu vērosi to pašu, tikai sakarā ar tavu zemi."