http://www.spoki.lv/literatura/But-miletai-3dala-Varbut/492916 <------trešā daļa :)
Kad Laura jau aizgāja prom, es paliku stāvēt un lūkojos uz sievietēm, kuras bija aizņemta ar kādām lapām ,netālu no viņām bija arī mans galds .
Sieviete kura sēdēja pa kreisi sauca Sigita. Viņa bija mazā auguma sieviete, kura pēc neilga laika , no savas somas ņēma mazu telefonu, un nervozi lūkojās tajā.
‘’Sigita, neuztraucies! Piezvanīs Rolands, kur viņš liksies?!’’ ierunājās sieviete kuru sauca Guna. Guna bija arī nelielā augumā ar blondiem skruļļainiem matiem ,bet viņa ra mani nerunāja, tikai naidīgi uzlūkoja.
Sapratu ,ka šī naidīgā atmosfēra paliek neciešamāka! Es piecēlos, paņēmu mēteli, un aizgāju prom.
Es nezināju, kur lai iet. Naudas man nebija tik daudz ,lai ietu un tērēties. Kad es biju maza man patika iet uz staciju un uzlūkot cilvēku. Man patika vērot tās emocijas, kuras atspoguļojās viņu sejās- raizes, mīlestība, bēdas, naids u.t.t. Un tas paradums acīm redzot man vēl nav zudis...
Nepazīstamas sievietes balss sacīja, ka atbrauca vilciens no Rīgas uz Kraukļiem. Desmitiem cilvēku iznāca no vilciena ,bet manu uzmanību pievērsa smalks, izskatīgs vīrietis ar lielām, zaļām acīm kuras steidzīgi kaut ko meklēja.
Tad pie manis pienāca vīrietis kurš izskatījās daudz vecāks par mani.
‘’Sabrīna, Sabrīna, mīļo meitiņ!’’ tas bija tēvs ,kurš mani uzlūkoja un apkampa.
‘’Tēti! Ko.. ko tu šeit dari? ‘’ es biju satriekta. Tēvs izskatījās diez ko pieklājīgi saģērbies un liekas, ka savā prātā.
‘’ Es atnācu savu sievu sagaidīt Annu... piedod, tu viņu vēl nepazīsti. Tā ir mana sieva jau 5.gadus, bet kopā mēs jau dzīvoja 10.gadus! ‘’ tēvs smaidīdams atbildēja.
‘’Bet kāpēc tu mani pa šo laiku neesi meklējis?’’ asaras bira ,bet es mēģināju to neizrādīt.
‘’Es mēģināju, meitiņ, bet es nevarēju tevi atrast . Tajā bērnu namā, kurā tu biji vis pirms ,kur biju tu vispirms. Pateica, ka tu aizbrauci prom, tālu prom....
Pieod, piedod, lūdzu! ‘’ Tēvs sacīja ar tādu nožēlu, ka likās viņš tiešām to nožēlo.
Pie viņa pieskrēja kāda paliela auguma sieviete, ar īsiem blondiem matiem, trūcīgi apģērbta , rokās divi lieli maisi un blakām divi bērni. Gadus sešu veca meitenīte ar mazām brūnām acīm ,kā manam tēvam un rokas mans bērnības lāčuks kuru es biju atstājusi mājās, kad mani aizveda uz bērnu namu. Bet blakus viņai bija puisis, apmēram, 10.gadus vecs ar kupliem brūniem matiem. Viņi bija līdzīgi manam tēvam....
