Pēc 4 gadu pauzes, ir izveidojies arī 11 raksts 
Paldies visiem, kuri kādreiz iesūtīja visus šos stāstus.
Es ceru, ka pēc pāris gadiem sanāks vēlviens šāds raksts. 
Baisas priekšnojautas 1113
307
1
To man mirušā vectēva māsa stāstīja.
Viņa esot kā vienmēr aizgājusi gulēt. Pēkšņi naktī - ap trijiem viņa izdzirdēja tādus kā klauvējienus pie durvīm.
Tos viņa esot ignorējusi. Pēc pārs minūtēm tā atkal izdzirdējusi klauvējienus pie loga. Nu viņai nebijis miers. Viņa aizgājusa uz kūti, un tur viņu sagaidīja tikko piedzimis teliņš.
Pati viņa domāja, ka klauvētāja bija viņas māte, kas jau ļoti ilgi kā vairs nedzīvo uz šīs zemes.
Tas notika pirms pusgada. Dzīvoju ar vecākiem. Mācos vidusskolā, bet tas tā. Bija vakars un kādam jaizved suns ārā. Es nevarēju - mācos, mamma aizņemta. Nu palūdzām tēvam izvest suni. Jo tapat viņš ies pīpēt. Nu OK. Pirms tētis iet ārā es nobļaujos, lai paņem pavadu, citādi suns uzskries uz ielas. Viņš pasmējās un teica, ka tā nebūs. Viņš nepaņēma pavadu. Nu uzminiet, kas notika? Jā. Suns gandrīz izskrēja uz ielas. Suns dresēts, parasti atsaucas, bet šoreiz viņš neklausīja savu dresētāju (Tētis viņu dresē, jo viņš vairāk paklausa viņa zemo balsi. ) Nu, tēvs noķēra suni pirms uz ielas tika. Pārnākot tētis teica, ka piesaucu nelaimi, bet es tikai pateicu, ka man bija priekšnojauta.
.Kādu dienu kad biju mākslasskolā domāju ar kuru autobusu braukt. 16:10 vai 16:30. kad biju nolēmusi braukt 16:10 devos uz autoostu. Ejot es 2 reizes pakritu uz slidena ceļa un slīdēju uz leju. Tā vien likās ka mani kaut kas velk atpakaļ un neļauj iet uz autoostu. Ejot arī sapratu ka kaut kur pazudusi mana šalle. Likās dīvaini ka es to nepamanīju. Gribēju jau iet atppakaļ , bet tad pārdomaju, jo ļoti gribēju paspēt uz 16:10. Galu galā nolēmu tomeŗ neiet kad pamanīju ka arī aizmirsu mākslsskolā savus jaunos cimdus, un tiklīdz pieļāvu domu ka tomēr varētu neskatoties ka mamma lamās par cimdiem tomēr iet uz autobussu, pēkšņi sajutu assas sāpes celī. Tas ļoti sāpēja un nolēmu tomēr iet atpakaļ uz mākslasskolu, jo sapratu ka kk man neļāus tomēr aiziet uz to. Kad biju atbraukusi mājās ar 16:30 ejošo autobusu. Ap 7 vakarā skatījos ziņas, kurās stāstīja par to kā šis autobuss noslīdējis no ceļa un kāda meitene kura itkā sēdējusi tajā pašā vietā kur sēdētu es atsitoties pret grīdu salauzusi kāju.
Kādu vakaru mēs ar māsu bijām nolēmuši cept desiņas un kartupeļus oglēs. es jau no paša sākuma negribēju iet. teicu ka man ir dīvainas priekšnojautas, bet māsa neatlaidās tāpēc gājām uz tuvējo pļavu pie paša meža. no sākuma viss bija normāli pēc tam sāka garām skriet dīvainas melnas ēnas. māsa teica lai ejam prom . nākamajā dienā tajā paša pļavā atradām māsas pazudušo lelli. kas bija pazudusi pirms 3 gadiem. baisi.
Vienreiz mitrā rītā, kad gāju pie draudzenes, es iedomājos, ka ož pēc slapja suņa. Pēc apmēram 150 metriem no meža izskrēja suns! Man vienmēr bijusi slikta oža, tāpēc es nesaprotu... Pēc dažām dienām, kad gāju uz skolu, es iedomājos par savu stalto gaitu, un, ka tas man asociējas ar briežiem un stirnām. Pēc dažiem metriem no krūmiem izskrēja divas stirnas. Vēl pēc dažām dienām es domāju, kas būs nākošais un tieši tad parādījās kaķis.
Kad man bija kādi 14 gadi, es sapnī redzēju, ka es aizbraucu pie savas vecmāmiņas vecajām mājām. Pēc mirkļa uzgāju uz otro stāvu, lai pavērotu apkārtni no balkona. Pēkšņi balkons krita, un es protams līdzi. Tālāk es pamodos. Labākais ir tas, ka es tajā dienā braucu uz tiem laukiem tikos, cikos es braucu sapnī. No tā, es neignorēju sapni un negāju uz balkonu. Pie galda visi ēda un pēkšni bija reāli liels troksis... Vecais balkons nokrita.
Tev patiks šie raksti
) Neviens, protams, man neticēja.. Bet izrādījās, ka 17.jūlijā tiešām avarēja lidmašīna. Dīvaini 
