Psihopātiķa murgi - Safabricēts stāsts, un patiesiem fantāzijas notikumiem. 
savādāka domāšana22
92
5
Viss sākās, 2003 gadā, tā bija mana diena, Brīviba.. Nē nē, es nebiju precējies, mani izlaida no psihiatriskās klīnikas.
Bija agrs rīts vai vakars, es nezinu, biju sasiets, un man uzbruka citplanētieši.. Klusums.
Pēkšņi kkads ambālis atvēra durvis un teica, tu esi brīvs. Es dzirdēju, kā padomju laiku krāsojums ļogās uz dēļu grīdas, es dzirdēju, kā kāds ar smagiem soļiem tuvojās manam trauslajam rumpim. Tas bija psihiatriskās klīnikas uzraugs, viņš atsēja manas acis un teica, uz izeju draugs.. Es vairs nebiju ieslodzīts, es vairs nebiju Forever Alone.
Mans lux numuriņš atradās 3 stāvā, un uz izeju veda tumšs gaitenis. Uz gaiteņa sienām varēja nolasīt visu, kas šajā iestāde bija noticis. katra plaisiņa un katrs izdauztais robs fasādē, bija ka stasts par ieslodzītajiem kareivjiem, gubernātoriem un tikko mirušajiem Maikliem Džeksoniem.
Es tuvojos kāpnēm, un manu prātu pārņēma vīzija - sūdīgas kvalitātes bilde no pagātnes. Šīs bija betona kāpnes, gluži tādas, kādas ir sastopamas 104 sērijas daudzdzīvokļu namos. arī margas bija no 104 sērijas. Neviļus man uzplaiksnija attēlu negatīvi, pagadiet.. tas visu sarežģī..
Tobrīd es prātoju, kāpec es nonācu šajā iestādē, un kāpēc todien ar mani neviens nerunāja?
Atmiņa man teica priekšā, pie vainas bijis kāds, kurš ir ticis apdraudets, bet kurš? Es biju sasniedzis jau pirmā stāvagaiteni, un no realitātes mani šķira nieka pārdesmit metru. Pa labi (kāds nokliedzās) *mantu glabātuve* šeit man izsniedza lietas, kas tika konfiscētas dienā, kad tiku ieslodzīts vietā, kur sienas ir mīkstas un vienīgie sarunu biedri bija sazīmēti kāju pirksti. Kas tad tas (es noteicu) man izsniedza plastmasas iepakojumu (kasti) pec skata atgādināju kādu no juska letajiem darinājumiem, bet maldināja uzlīme "made in scotland" Iespējams šī uzlime bija no kāda viskija iepakojuma, bet ne par to vispār ir stāsts. Aplkojot iepakojumu, es atklāju ka tajā ir mana pagātne, tur bija viss, ko vien brīvs vīrietis var vēlēties.. 1 šķiltava, nenosakāmas izcelsmes tabakas izstrādājums, saliekamā nagu vīlīti, vizītkarte, 3 gadus vecs norīkojums pie acu ārsta, asperins, žurku inde, un daži zīmuļi.Tie bija pavedieni, un man vajadzja noskaidrot kādi. Apģērbies es dēvos uz izeju.. AkDievs, es biju aizmirsis kāda izskatas saule, ne pagaidiet, tas bija luksafors... es vel nebiju pametis autostāvvietu, ar skaistajiem uzmanības signāliem, precīzajām vadlīnijām un citiem horizontālajiem apzmējumiem, kuri rotāja asfaltbetona segumu.
Pametot teritoriju, es apsēdos pie kādas vecas divstāvīgas hrusčova laika ēkas, un sāku petīt pavedienus, tur kautkam ir jābut es nodomāju. Tverot zīmuļus, es izjutu spēku, *fonā sāk skanēt Snap - I ve Got The power* Precīzi : Es pazemoju zīmuli *ļauni smiekli* es sēdēju vienā istabas stūri, viņš otrā.. Es vinam bieži uzglūnēju no mugurpuses, un trinot nazi teicu (Drīz mans draugs, jau pa visam drīz tu izjutīsi uz savas mizas - kā ir salūzt eksāmena laikā) Tobrīd telpā ienāca mans sens draugs un cīņu biedrs, viņš pārāk daudz redzēja, un man nāksies viņu nogalināt. Es tobrīd sūtiju savus sabiedrotos, lai iznicina viņu uz visiem laikiem, bet tad sekoja blīkšķis. mani vaksa krītini atteicās doties karā, un cīņu biedrs mani atslēdza no ķēdītes. ( Blavi blavi atminos reklāmas saukli - pērc snicker, un vinne yo-yo) Ha, ar jojo virvi varētu nožņaugt to ķēmu, un nosmact ar zīmuli...
Turpākās dažas nedēļas es sāku uzvesties mazliet īpatnēji, es biju nedaudz ambiciozs, bet patstāvīgs. Es pats varēju aiziet uz poda, un pats nomazgāt vēmekļus no sienām - es biju gatavs.. Atceros, kad izliku žurku indi un ar saliekamajam nagu vīlītēm pārgriezu vina gultai jkaju.. (mērķis bija, lai guļot , kaja saplistu un viņš izkristu no gultas, un taja brīdi bļaujot ar muti uzkristu uz žurku indes. Es kļūdijos, viņs uzkrita uz manis.. Es sāku histēriski psihot, un draudēju viņu nogalinat ar pienapaku, un diviem baltmaizes kukulīšiem. Atceros, viņš bija tas, kas nepatiesi iemeta mani trako - namā... Būtībā, es nerimos, man sāpēja.. Es nebiju gatavs padoties un solijos viņu vajāt lidz mūža galam.
Tobrīd es biju brīvs un man bija iespēja viņu atrast un izncināt, bet vai es to izdariju?
Tas lai paliek uz manas sirdsapziņas.. Turpinājums sekos:
Tev patiks šie raksti
