šie ir manis pašas dzejoļi.
uz emociju pilniem brīžiem paķērusi pie rokas esošo zīmuli un papīru esmu kaut ko radījusi..
bildes gan nav manas.
nezinu vai patiks,bet cerēšu uz labāko. (:
manas jūtas.0
42
0
Nav man domu
Nav man spēka
Gribu tikai vienu lietu
Vienu dienu lielu mieru
Grūti stāties pretī spēkam
Vājās rokas negrib celties
Savām domām pretī stājos-
Stājos ceļu neiegūt
Labā laika snaudā grimstu
Vaļā acis neveru
Nav man jēgas lietot spēku,
Tā to sirdi neiegūt.
Starp gramatu vakiem,
Kaut kur starp vāridem
Pamekle zīmuli,
Pameklē pildspalvu
Vairs jau nav vakars,
Vēl pat nav zvaigznes
Ir jāsapņo nākotne
,Un jāaizver acis
Tam visam nav gala,
Tam visam nav malas
Ir jāpārvar nāve,
Un vienaldzīgs sākums
Mēs visi tik vienādi,
Tik dažādi muļķi
Ir jāņem reiz rokās,
Un jāliek reiz lietā
Tā vaina nav Tava,
Un mana ne tik
Ir jāmelo gudri,
Ar patiesām acīm
Te dvēselei nav vietas,
Un citur ne tik
Ir nākotne galā,
Ar zīmuli rokās
Tam galā ir zvaigzne,
Ar acīm uz nakti
Kur galam ir mala,
Un sākumam nāve
Te vienādie muļķi
,Reiz lietā liek rokas
Kur visi reiz manī,
Tie mieloja acis
Un tālāk es esmu,
Un nenākšu vairs
Man apnicis klausīt,
Tavus iedomu tekstus
Es nevēlos dzirdēt,
Vairs vārdu no Tevis
Tu pārlieku šķiti,
Tik lieliski labs
Tu laupīji tieksmes,
Pret citiem man tiekties
Ej mājās un klusē,
Neraksti man!
Man šķemba sirdī palikusi,
Sirda mākonī ir iesprūdusi
Mākons jūra palicis,
Viens pats ar pērli balto
Bet pērle tā ir sirds,
Jo sirds ir šķemba makonī
Tev patiks šie raksti
