Zombiju apokalipse 2k14 [ Ievads ]4

Pasaules gala , armagedona un ragnaroka sludinātāji pēdējo 1000 gadu laikā ir bijuši nepārspēti aktīvi un sludinājuši simtiem pasaules galu un ellē vai debesīs paraušanas dienu. Visvairāk to sludināja šaubīgu reliģisko kustību jeb sektu garīgie līderi un dažādi paša Jēzus inkarnācijas.

Sekta, skatoties, no kristīgās baznīcas viedokļa, ir kristietības atkritēji. Tie, kas neseko oficiālajai baznīcas ideoloģijai un atļaujas Bībeli tulkot savādāk un baušļus interpretēt citādi. Ja joprojām būtu viduslaiki vai vismaz baznīcā valdītu nacistu ideoloģija, sektantus un atkritējus izmantotu par kurināmo materiālu, kas pietiktu lai pilsētu ar miljons iedzīvotājiem veselu gadu apgādātu ar siltumu. Tik daudz ir dažādu sektu.

Un pasaules gali arī bijuši tikpat daudz cik visdažādāko fanātu. Vienalga vai tie būtu kādi viedie austrumu vīriņi vai jēzus inkarnācijas, vai astrologi, astronomi un astronauti, kas zvaigznēs izlasa vēstījumu par armagedonu vai vismaz kosmosa akmens gabalu Usmas ezera lielumā, kas var pēkšņi pielavīties Zemei un ar lielu blīkšķi nokrist uz zemes un uz pāris gadiem sataisīt kodolziemu. Līdzīgi runā arī austrumu viedajiem par tūkstoš sauļu mirdzumu, vai vikingu mitoloģijas pētnieki, kas uz kāda akmens izlasījuši, ka izsalcis vilks nāks un aprīs sauli, kas būtībā ir tulkojams kā kodolziema vai līdzīgas kategorijas ķibele.

Akmenī pasaules galu izlasīja arī maiju kalendāra pētnieki un skaidri un gaiši paziņoja, ka 2012. Gada 21. decembrī būs gals klāt. Tā vairākus gadus bija valdošā versija, kuras ēnā visādi amerikāņu evaņģēlisti nobālēja ar saviem vairākkārtējiem gala datumiem. Evaņģēlisti, starp kuriem īpaši izceļas Kempa kungs, savos reliģiski un matemātiski aprēķinātajos gala datumos solīja debesīs paraušanu. Tā esot bijis iekodēts bībelē un ar attiecīgi svētītu kalkulatoru visu varot izrēķināt. Bet kā nu gadījās, kā ne- Kempa kungs vismaz padsmit reizes pareģoja galu. Un katru reizi lamāja nekvalitatīvu bībeles aprēķināmos kalkulatorus un neriktīgi iesvētītu svēto ūdeni. Viņam nesanāca pareģot pat to, ka viņu uz ielas notrieks ar zombijiem pilns autobuss. Un nevienam pat nebija žēl.

Ļaudis ticēja visiem māņiem.

Apmēram nedēļu pirms katra gala datuma pieauga konservu, sērkociņu un sveču noiets veikalos. Turīgākie sev izraka arī pa bunkuram un iepirka tādu ieroču daudzumu, ka pietiktu nelielas pilsētiņas garnizonam. Instrukcijas kā izdzīvot tiešā kodolsprādziena epicentrā, kalnu izdzīvotāju rokasgrāmatas un bukleti ar vadlīnijām kā komunicēt ar citplanētiešiem, ja nu tādi ierodas uz zemes ,vai kā nodrošināties pret zombiju uzbrukumiem.

Daudzi , pārsvarā jauni cilvēki ar marihuānas un alkohola apgaismotu prātu, par svētu uzskates materiālu uzskatīja neko citu kā vien cilvēces vēsturē savdabīgāko un pašu ģeniālāko vai viedāko pareģojumu , ko sastādīja pravieši Roberts Kirkmans un Tonijs Mūrs. Pareģojums „Staigājošie miroņi” , kas iznāca pareģojumam neraksturīgā komiksa formā, populārā veidolā un cilvēkiem saprotamā veidā, jo no fanātisku evaņģēlistu murgiem ļaudis bēga kā velns no krusta.

„Staigājošie miroņi” jeb „The Walking Dead” (turpmāk tekstā TWD ) izrādījās precīzākais pareģojums , kas radīts cilvēces pastāvēšanas vēsturē, kaut arī tajā neparādījās konkrēti datumi. Šur tur klīda nepārbaudītas versijas, ka nesenā pagātnē ir noticis ceļojums laikā. Uz , iespējams, netālu nākotni. Ceļojums ir noticis veiksmīgi abos virzienos un nākotnē piedzīvotais ar gudru ziņu uztaisīts komiksa un seriāla formātā. Runā, ka TWD ir balstīts uz absolūti patiesiem notikumiem, kas vēl nav notikuši.

***

Zinātnieki un pseidozinātnieki teju katrā sevi cienošā valstī ar kādu vērā ņemamu institūtu tērēja valsts naudu provizoriskiem pētījumiem, kuros modelēja iespējamos scenārijus, ja no kādas laboratorijas izspruktu vīruss, kas aizsāktu zombiju apokalipsi pēc tāda priekšstata, kādu to attēloja pēdējā pusgadsimta kino meistari un literatūras dižgari. Notika prezentācijas, kurās šie zinātnieki uzvilka gudru sejas izteiksmi un aizrautīgi atrādīja diagrammas , tabulas un prezentācijas, kurās bija gan iespējamie infekcijas izplatīšanās scenāriji ar tās izplešanās ātrumu, gan to, cik ātri tā iznīcinātu sākot no vienas lielpilsētas līdz veselām valstīm un globālajai populācijai.

Psiholoģijas, psihiatrijas un tamlīdzīgu viedo zinātņu spīdekļi analizēja iespējamās un neiespējamās cilvēku psiholoģiskās un emocionālās reakcijas globālas epidēmijas gadījumā, ja tiem uz katra soļa draudētu sāpīga nāve no visnotaļ kanibāliski noskaņotiem miroņiem, kas pirms relatīvi īsa brīža bijuši tuvinieki, draugi vai vienkārši labi cilvēki. Prognozes bija daudz un dažādas. Un lielākā daļa bija visnotaļ pesimistiskas, kas vēstīja masveida veselā saprāta zaudēšanu un daudz bezjēdzīgas nāves, kas saistītas ar jauku un līdzjūtīgu attieksmi pret inficētajiem, kuriem vairs nevar palīdzēt. Taču ļoti daudzi ļaudis nespētu aptvert, ka vienīgā palīdzība, ko tie spētu sniegt, ir nogalināšana. Miroņu nogalināšana, lai tie būtu divreiz beigti.

Tika pieaicināti arī dažādi reliģisko kopienu pārstāvji, kas aizrautīgi runāja par vienīgo glābiņu pie visvarenā dieva tā kunga. Ticībā brāļiem un māsām būtu garantēts glābiņš no visiem tumsas spēku radītajiem šausmekļiem. Kamēr baznīckungi runāja, lielākā daļa prezentācijas apmeklētāju izmantoja iespēju un aizgāja pie uzkodu galda pierīties , ja tāds bija. Mācītāji savas teorijas varēja stāstīt dažiem palikušajiem klausītājiem.

Civilās aizsardzības komitejas un tām radniecīgas iestādes nāca klajā ar saviem priekšlikumiem, kā būtu jārīkojas un kā būtu organizējama evakuācija. Tika sagatavoti un izdalīti bukleti ar instrukcijām, ieroču veikalu adresēm un saraksts ar nepieciešamības precēm, kas ļautu izdzīvot neizejot no mājas kaut mēnesi.

Kad zombiju apokalipses piekritēji izklīda, ātri vien vietā nāca citi pētnieki, kas stāstīja par iespējamu citplanētiešu vai vispasaules komunistu invāziju vai dažādām dabas katastrofām. Visiem pētījumiem viņi sazin kādā veidā bija dabūjuši finansējumu un varēja savas sazvērestības teorijas attīstīt līdz pēdējai slepenajai detaļai un visu to klāstīt lielai publikai. Un visi pat ticēja, ka tā arī ir, kā saka mācīti cilvēki ar zinātniskajiem grādiem un dažādiem tituliem.

Tomēr, kad viss globālais murgs sāka izvērsties pēc matemātiski-psiholoģiski radītas teorēmas „Un trāpīja sūds ventilatorā” , visu pētnieku optimistiskās prognozes varēja izsviest miskastē, jo notiekošais krietni pārspēja arī lielāko daļu pesimistisko vēstījumu. Pat pesimistiskāko apgalvojumu autori stāvēja maliņā, nervozi pīpēja un ik pa brīdim iestiprinājās ar kādu stiprāku dzērienu, lai viss viņu zinātniskais grāds neiztecētu lejup pa bikšu staru.

Tā taču nebūtu tipiska valdība, ja tā vispirms nerūpētos par savām pakaļām. Sabiedrība turpināja dzīvot savu nožēlojamo dzīvīti ar ikdienas rutīnu, kas ietvēra ilgas darba stundas un draņķīgu televīzijas šovu skatīšanos mājās, kā jau tipiskam pilsonim pienākas.

Tikai tad, kad elle uz zemes bija sākusies un izvērtusies nekontrolējamā pasākumā, valdība un tās tiešā pakļautībā esošie dienesti attapās, ka arī sabiedrību derētu informēt. Līdz tam tikai dažādas baumas klejoja, kas apauga ar neticamām teorijām un neviens tā īsti neticēja tam, ko kāds bija dzirdējis no sava kaimiņa, kurš savukārt bija padzirdējis no kāda cita.

Pirmais katastrofālais pavērsiens notika naktī, kad godīgi ļaudis gulēja ciešā miegā un sapņoja jaukus sapņus par tauriņiem, zaķīšiem un maziem pūkainiem kaķēniem. Nākamajā rītā viņi sāka apjaust, ka naktī ir palaiduši kaut ko garām, jo ielas bija pilnas ar savādi apātiskiem cilvēkiem, kas izskatījās kā piekauti, salietojušies narkotikas un trīsreiz notriekti ar mašīnu. Ļaudis nezināja, ka tie ir jau zināmā mērā miruši.

To viņi izlasīja rīta avīzē un uzzināja no televīzijas ziņām, kas beidzot atklāja šausminošo un šokējošo patiesību, ko var klasificēt kā zombiju apokalipsi.

Panika, kas sākās, pārspēja visas prognozes, ko tik centīgi bija izstrādājuši pētnieki. Evakuācija notika tik haotiski, ka neviens vairs nespēja to izkontrolēt un vadīt, jo pārāk daudz pašpārliecināti cilvēki domāja, ka viņi ir gudrāki par tiem, kas izrīko pēc optimāla plāna. Dēļ tādiem pašdarbniekiem visas lielākās un ne tik lielās satiksmes artērijas nosprostojās un izveidojās neizmērojamas automašīnu rindas. Avārija šur, avārija tur un neviens atbildīgais dienests nevar neko izdarīt, lai palīdzētu. Slimnīcas visātrāk kļuva par infekcijas perēkļiem. Masveidā ievesti tika inficētie, kas nekautrējās ar savu vīrusu padalīties tuvākajiem kaimiņiem. Kā no sabradāta skudru pūžņa no slimnīcām sāka plūst ārā arvien jauni zombiju bari. Ja vien tos brutālā veidā neapšāva armija, policija un līdz zobiem bruņoti ļautiņi. Tomēr humānisms ņēma virsroku un vardarbību dziļi ticīgie un maksimāli miermīlīgie cilvēki netaisījās pieļaut. Izvēlējās savu nāvi.

Tajā pašā laikā katrā lidmašīnā , kas devās prom no pilsētas, atradās pa kādam inficētajam, kas pats vēl neko nenojaušot izkāpa citā lidostā vai citā valstī, kur izplatīja infekciju tālāk. „Un trāpīja sūds ventilatorā” izpletās pēc ģeometriskas un ģeogrāfiski matemātiskas progresijas.

Paldies, ka izlasīji!! 

Komentāri allaž domāti atsauksmēm. 

Labām vai sliktām.