Kas ir tas, ko zinot kļūst zināms arī viss pārējais?
Mēs zinam tik , cik nezinam neko. Jo, ja tu zini, tad arī nezini. Un jo vairāk tu zini, jo vairak nezini. Tas ir kā ienirt okeānā. Jo dziļāk mēs ienirstam, jo lielāki plašumi mums pavēršas. Sēžot peļķē, mēs zinam kur sēžam, bet mēs nesēžam peļķē. Mēs pat nepeldam okeānā.
Cilvēks-necilvēks. Kā mēs varam teikt, ka esam „cilvēki”, varbūt nemaz neesam. Varbūt cilvēks ir kaķis,vai kāds , kuru apēdam. Varbūt kāds to ir zinājis un radījis ideju par”veģetārismu”?
Kāpēc jāpaiet gadsimtam, lai cilvēks pierādītu, ka viņam ir bijusi taisnība. Kāpēc tas, kas nezin nenieka, brēc visskaļak, un visi kā apburti ieklausās?
„Dzīvnieku ferma”, kā vēl precīzāk varēja atklāt šo pasauli- mūsu pasauli?
Es zinu, ka nezinu, jo ja, nezinātu – zinātu! Bet gribu uzzināt, lai zinātu, ka zinu!
„Mēs stāvam starp zināšanu un nezināšanu,mīklainā pustumsā, kur patiesība ir sajaukta ar meliem; bet kur tās sastopas,-neviens nezina”./Svami Vivekānanda/
Nelieniet kosmosā esot uz zemes, labāk palīdziet iznirt. Dodiet to būru atslēgas un domājiet kā to izdarīt.
